FSC vai PEFC – kas labāks?

26.07.2016 |  Pauls Beķeris, Baltijas koks

Lai arī pastāv stereotips, ka FSC koksnes sertifikācijas sistēma ir spēcīgāka, neatkarīgie novērtētāji secina, ka vairākos kritērijos PEFC prasības ir stingrākas un konkrētākas, nodrošinot labāku mežu apsaimniekošanu

Pieprasījums pēc sertificētiem koksnes produktiem visā pasaulē palielinās – tādā veidā tiek iegūts neatkarīgs apliecinājums resursu legālajai izcelsmei, kā arī ilgtspējīgai un atbildīgai apsaimniekošanai. Pastāv dažādas, lielākoties lokālas koksnes sertifikācijas sistēmas, taču starptautiskā līmenī absolūtie līderi ir divi – FSC un PEFC. Bet, cik ļoti mēs īstenībā varam uzticēties šiem zīmoliem? Un, pats galvenais, kurš no tiem galu galā ir labāks? Zināmu atbildi uz šiem jautājumiem var gūt, paanalizējot dažādu organizāciju veiktos novērtējumus. Tajos atklājas, ka, lai arī abas sertifikācijas sistēmas sākumā šķiet samērā līdzīgas, tajās tomēr ir vērojamas vairākas atšķirības.

WWF «neatkarīgais» vērtējums

Jāsāk droši vien ar nevalstisko organizāciju Pasaules Dabas fonds (WWF), kas izstrādājusi koksnes sertifikācijas sistēmu novērtēšanas rīku (Certification Assessment Tool – CAT). Ar tā palīdzību tiek vērtētas sertifikācijas sistēmu prasības, kā arī noteikumi un procedūras, kas nosaka standarta ieviešanu, novērtēšanu un pārraudzību. Atbilstoši CAT par uzticamāko un spēcīgāko sertifikācijas sistēmu atzīstama FSC, kamēr PEFC iegūst mazāk punktu kritērijos, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un strādnieku tiesībām.

Tiesa, šis vērtējums ieguvis plašu starptautisko rezonansi un daudzi atzīst, ka to par «neatkarīgu» noteikti nevar uzskatīt. Proti – CAT sertifikācijas sistēmas vērtē pēc paša WWF izstrādātiem kritērijiem, taču nav nekāds noslēpums, ka šī organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijusi ļoti cieši saistīta ar FSC. Vēl vairāk – WWF un tā reģionālie biroji ir FSC International biedri. Daudzos gadījumos nav īsti saprotams, kas ņemts par pamatu, lai CAT kritērijus atzītu par izpildītiem vai neizpildītiem. Ir pat pamats uzskatīt, ka atsevišķi kritēriji apzināti noformulēti tā, lai PEFC tiem formāli neatbilstu, kaut realitātē abas sertifikācijas shēmas, iespējams, ir vienlīdz spēcīgas. Komentējot CAT vērtējuma rezultātus, PEFC International (WWF nav tā biedrs) pārstāvji ir sarkastiski piezīmējuši, ka «visi ceļi jau ved uz Romu».

Holandiešu atzinums

Tāpēc starptautiskajā arēnā mazāk populāri, bet daudz ticamāki ir vērtējumi, ko pasūtījušas dažādu valstu nacionālās institūcijas, lai veidotu publisko iepirkumu politikas dokumentus. Savā ziņā tirgus dalībniekiem dodot objektīvas vadlīnijas – uzticēties kādam sertifikātam vai ne. Protams, katrā valstī vērtēšanas kritēriji atšķiras, bet visos gadījumos lielākā uzmanība tiek veltīta sertifikācijas sistēmu prasību reālajai ietekmei uz procesiem koksnes ražošanas ķēdē.

Šai sakarā kā pirmā jāpiemin Nīderlande, kur publisko iepirkumu kritēriji koksnes izcelsmes produktiem, konsultējoties ar dažādām interešu grupām, tika izstrādāti un oficiāli apstiprināti 2008. gadā. Pēc tam Vides ministrija pilnvaroja Koksnes iepirkuma novērtējuma komisiju (Timber Procurement Assessment Committe – TPAC) izvērtēt, vai līdzšinējās koksnes sertifikācijas sistēmas šos kritērijus izpilda. «Šis novērtējums noteikti uzskatāms par vienu no stingrākajām izmeklēšanām, kāda jebkad skārusi jebkuru no sertifikācijas sistēmām,» savulaik atzinis PEFC International ģenerālsekretārs Bens Gunnebergs.

Rezultātā gan FSC, gan PEFC tika atzītas par atbilstošām, bet atkārtoti izvērtējumi veikti ar zināmu laika atstarpi. FSC gadījumā pēdējā analīze veikta 2015. gadā, kur vērtēti jaunākie FSC principi un kritēriji (5. versija), bet PEFC gadījumā izvērtējums veikts 2010. gadā, pēc kura sekojušas daudzas izmaiņas sertifikācijas procesa pilnveidošanā. Līdz ar to, abus vērtējumus salīdzinot, nebūtu īsti korekti vienu vai otru sistēmu uzskatīt par labāku, kaut gan jāatzīst, ka atsevišķos kritērijos FSC saņēma zemāku punktu skaitu. Piemēram, FSC tikai daļēji izpilda kritēriju C.1.2., kas nosaka, ka standarta izstrādes organizācijai jāietver saistošās interešu grupas, kas pārstāv ekonomikas, sociālās un vides intereses, nevienai no tām pārmērīgi nedominējot.

Briti PEFC vērtē augstāk

Līdz šim noteikti objektīvākais un nopietnākais izvērtējums veikts Apvienotajā Karalistē, kas, starp citu, ir arī lielākais eksporta galamērķis Latvijā ražotiem zāģmateriāliem. Kā zināms, siltumnīcas efekta gāzu izmešu kontrole, vides aizsardzība, ilgtspējīga resursu izmantošana un citu zaļo principu ievērošana britu sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, tāpēc valstī izveidota Apvienotās Karalistes Valdības koksnes iepirkumu politika (UK Government Timber Procurement Policy), kas nosaka vadlīnijas, kurām jāatbilst visiem publiskajās ēkās izmantotajiem koksnes izcelsmes būvmateriāliem. Lai pārliecinātos, vai Apvienotās Karalistes tirgū visbiežāk sastopamās meža sertifikācijas sistēmas – PEFC un FSC – atbilst valdības izvirzītajām ilgtspējas un legalitātes prasībām, Centrālā koksnes kompetences organizācija (Central Point of Expertise on Timber – CPET) abu sertifikācijas sistēmu izvērtējumu pirmo reizi veica 2004. gadā. Vēlāk regulāri sekojuši atkārtoti vērtējumi, un tāpat kā toreiz, arī jaunākā, 2015. gada, novērtējuma rezultāti liecina – koksnes piegādātāji, lai apliecinātu atbilstību Lielbritānijas valdības koksnes iepirkumu politikā noteiktajām prasībām, var lietot gan PEFC, gan FSC sertifikāciju. Taču, lai arī vajadzīgo punktu skaitu sasniedza abas sistēmas, PEFC kopvērtējumā saņēmusi augstāku rezultātu nekā FSC (attiecīgi 96% un 94%).

Līdzsvars interešu pārstāvniecībā

CPET ir atzinuši, ka viena no PEFC priekšrocībām ir sertifikācijas standarta izstrādes process un tā caurspīdīgums. Piemēram, kritēriji 1.3.2. un 1.3.3. nosaka, ka standarta izstrādes procesam ir jācenšas nodrošināt sabalansētu ekonomikas, vides un sociālo interešu grupu pārstāvību un iesaisti, kā arī jānodrošina, lai procesā vienas interešu grupas intereses nedominē pār pārējām. Nedrīkst pieņemt lēmums bez vairākuma interešu grupu vienošanās (atceramies Nīderlandes atzinumu). Kā lasāms CPET vērtējumā, PEFC ir izstrādāti vienoti nosacījumi standarta izstrādes procesam, kas jāievēro visām PEFC apstiprinātajām nacionālajām sistēmām. Tostarp definētas prasības attiecībā uz interešu grupu pārstāvību un lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to visi nacionālie PEFC standarti tiek veidoti atbilstoši vienotiem nosacījumiem, un šī procesa uzraudzību veic PEFC International. Savukārt FSC sertifikācijas sistēma šo kritēriju prasības pilnībā izpilda tikai valstīs, kur apstiprināti nacionālie standarti. Pārējās valstīs, kur sertifikācija notiek pēc sertifikācijas organizāciju pagaidu apstiprinātajiem standartiem, indikators tiek izpildīts daļēji, jo standartu izstrādā pati sertifikācijas organizācija, nevis standarta izstrādes darba grupa, kurā nodrošināta līdzsvarota interešu pārstāvniecība. Rezultātā sertifikācijas sistēma nevar nodrošināt, ka vienas grupas intereses nedominē par pārējām.

Arī kritērijā 5.1. par nacionālā līmeņa piemērošanu PEFC ieguva vairāk punktu. Tas nosaka, ka starptautiskām sertifikācijas programmām, kuras apstiprina nacionālās sistēmas vai standartus, ir jāievieš dokumentētas sistēmas, lai nodrošinātu, ka visas prasības, kas piemērojamas nacionālā līmenī, tiek savlaicīgi ieviestas: standartos, sertifikācijā, akreditācijā un koksnes piegāžu ķēdēs. CPET atzinumā minēts, ka PEFC šo kritēriju pilnībā izpilda, bet FSC sistēmā šis kritērijs tiek pildīts tikai daļēji, jo FSC International sertifikācijas organizāciju izstrādātos standartus de facto atzīst, tomēr formāli neapstiprina. Pašlaik FSC International mājaslapā nav pieejams saraksts ar visiem sertifikācijas organizāciju izstrādātajiem pagaidu standartiem un aktualizācijas termiņiem. Tāpat FSC nav izstrādāta dokumentēta sistēma prasību savlaicīgai ieviešanai.

«CPET izvērtējums demonstrē, ka PEFC ir ilgtspējīgas mežsaimniecības avangardā. Gan Apvienotajā Karalistē, gan citur pasaulē PEFC komanda smagi strādā, lai ietu soli solī ar izaicinājumiem un reālās dzīves problēmām, kas skar visas globālajā mežsaimniecībā un koksnes piegādes ķēdēs iesaistītās puses. Esam apņēmušies veikt nepārtrauktus uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka standarts arī turpmāk atspoguļo labāko ilgtspējīgas mežsaimniecības praksi,» sarunās ar preses pārstāvjiem norādījis PEFC Apvienotās Karalistes biroja izpilddirektors Alans Vatkinss.

Iespēja mazajiem mežu īpašniekiem un nacionālā standarta priekšrocības

Noslēgumā jāatzīmē, ka PEFC uzrāda labus rezultātus ne tikai CPET kritēriju izpildē, bet arī ieņem līdera pozīcijas sertificēto platību ziņā (sertificēti vairāk nekā 275 miljoni ha meža), kamēr FSC sistēma ierindojas otrajā vietā ar 190 miljoniem ha sertificētu mežu. Turklāt nav noslēpums, ka FSC savā globālajā praksē vienmēr ir vairāk orientējies uz lielajiem mežu īpašniekiem un lielajiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Protams, tā ir ļoti laba stratēģija, jo lielie nozares spēlētāji gluži objektīvi arī dod lielāku ieguldījumu mūsu planētas mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Taču mazajiem mežu īpašumiem, kā atzīst vairums, FSC sertifikācijas sistēma nav draudzīga, un globāli privāto mežu īpašnieku vēlmē apliecināt savas meža apsaimniekošanas prakses ilgtspēju lielāku ieguldījumu dod PEFC.

Kā žurnālam Baltijas Koks skaidro PEFC International komunikācijas daļas vadītājs Thorsten Arndt, PEFC sertifikācijas sistēmu savulaik izveidoja tieši mazie mežu īpašnieki, saskaroties ar problēmu apliecināt savas mežsaimnieciskās prakses ilgtspēju. Arī tagad, izstrādājot nacionālos standartus, PEFC ļoti lielu uzmanību pievērš mazo meža īpašnieku unikālajām vajadzībām. „Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem PEFC izstrādāja un ieviesa grupu sertifikācijas pieeju. Tas ir mehānisms, kā nelielu mežu īpašnieku grupa var apvienot ne tikai savus koksnes resursus, bet kopīgi iegūt arī PEFC sertifikātu, tādā veidā padarot procesu pieejamāku, īpaši no izmaksu viedokļa,” stāsta Thorsten Arndt.

Tāpat viņš uzsver PEFC unikālo nacionālo standartu izstrādes procedūru. Proti – katrā valstī nacionālo standartu kopā ar visām iesaistītajām pusēm izstrādā vietējie nozares dalībnieki. Tas esot labākais veids, kā panākt, lai standarts perfekti atbilstu vietējās likumdošanas nosacījumiem, turklāt visi PEFC nacionālie standarti reizi piecos gados ir jāpārskata un tā savukārt ir lieliska iespēja vietējām iesaistītajām pusēm tos uzlabot un attīstīt tā, lai tie vēl labāk atbilstu konkrētās valsts vajadzībām. Protams, vienlaicīgi visiem nacionālajiem standartiem ir jāatbilst arī PEFC International globālajiem ilgtspējas kritērijiem.

„Šī lokālā piederība padara PEFC ilgtermiņā ļoti ilgtspējīgu,” spriež Thorsten Arndt. „No vienas puses katra nacionālā sistēma iegūst visas plašās PEFC ģimenes zināšanas, pieredzi un atbalstu, bet no otras puses - katra nacionālā sistēma varētu tik pat labi eksistēt arī pati par sevi, bez PEFC International. Piemēram, tādās valstīs kā Austrālija, Malaizija, Japāna un ASV nacionālās sertifikācijas sistēmas bija izstrādātas un darbojās arī pirms pievienošanās PEFC. Līdz ar to PEFC kodolu veido tieši vietējo cilvēku entuziasms un apņēmība.”

L.V. Mežs priekšroku dod PEFC

Ņemot vērā, ka Latvijas gadījumā pēc skaita vairāk nekā 98%, bet pēc platības vairāk nekā 60% privāto meža īpašumu ir mazāki par 50 hektāriem, šis CPET neatkarīgais PEFC sistēmas novērtējums mums ir īpaši aktuāls. Vēl jo vairāk tāpēc, ka aizvien aktīvāk notiek meža īpašnieku apvienošanās kooperatīvos, kas sāk sevi nopietni pieteikt kā vērā ņemamus spēlētājus koksnes piegādes ķēdē un vēlas gan sabiedrībai, gan tirgus dalībniekiem apliecināt savas saimniekošanas prakses ilgtspēju. Arī Latvijā pagaidām lielākā un ekonomiski spēcīgākā privāto meža īpašnieku kooperatīva L.V. Mežs biedru pēdējā kopsapulcē viens no dienaskārtības jautājumiem bijis par sertifikācijas nepieciešamību. Kooperatīva valdes locekle Ilze Silamiķele, kura savulaik ilgus gadus strādājusi Zemkopības ministrijas Meža departamentā un piedalījusies meža politikas stratēģiskajā plānošanā, paanalizējot abu sertifikācija sistēmu plusus un mīnusus, uzskata, ka PEFC grupas sertifikāts būtu pats piemērotākais risinājums, arī no izmaksu viedokļa. «Sertifikāta iegūšana būtu vēl viens veids, kā sabiedrībā stiprināt pārliecību, ka mēs savu biedru mežus apsaimniekojam ilgtspējīgi. Nedomāju, ka ekonomiskā ziņā mēs īstermiņā gūsim lielu labumu,» pārliecināta kooperatīva pārstāve.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*