Eiropas Savienības jaunais regulējums nenoliedzami ietekmēs koksnes piegādes ķēdēs, šī faktora dēļ EUDR – Atmežošanas regula, ir uzmanības centrā gan meža nozarē, gan saistītajās nozarēs.

2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās jaunā Eiropas Savienības regula par piegādes ķēdēm, kurās preces ir iegūtas no teritorijām, kur netiek veikta atmežošana (EUDR). Regulai vajadzētu novērst mežu degradāciju, īpaši lauksaimniecības nozarē (lopkopība, sojas, palmu eļļas plantācijas u. c.). Regula ietver arī vairākus papildu pienākumus un jautājumus attiecībā uz koksnes tirdzniecību.

Lai pēc iespējas ātrāk sniegtu aptverošāku šīs regulas interpretāciju, ES finansētā projekta LIFE Legal Wood ietvaros tika sniegta informācija par galvenajiem jau noteiktajiem datiem un par iespējamo konkrēto praktisko nozīmi, ar ko koksnes tirgotāji saskarsies pēc 18 mēnešiem – t. i., 2024. gada 30. decembrī. Līdz šim veiktie situācijas novērtējumi, tomēr, neesot ticami. Šajā pasākumā netika sniegta garantija par novērtējumu precizitāti. Šobrīd, faktiski, ir pieejamas tikai interpretācijas par publicēto EUDR dokumentu. Tas būtu jāņem vērā uzsākot strādāt saskaņā ar Atmežošanas regulā prasīto.

Tika sniegts paskaidrojums, ka no 2024. gada 30. decembra aizstātā Atmežošanas regula (EUTR) vēl trīs gadus būs spēkā attiecībā uz mežizstrādi, kas notikusi līdz 2023. gada 29. jūnijam. Vēl ir jāvienojas par to, kā būs jārīkojas ar specializēto kategoriju koksnes izstrādājumiem. Vienošanās būs nepieciešama arī par kokaudzēm, kas tika nocirstas pirms šī datuma, bet kokmateriāli nebūs pārdoti līdz 2027. gada 30. decembrim.

Piemērojamā darbības joma ir plašāka par EUTR ietekmes sfēru attiecībā uz koksni un koksnes izstrādājumiem. EUDR attiecas uz visu nomenklatūras 44. nodaļu, t. i., arī uz līmētiem kokmateriāliem, logu brusām, masīvkoka paneļiem, kokoglēm, koka stabiem, instrumentu rokturiem, inkrustētiem darbiem un koksnes ēveļskaidām un t.s. koksnes miltiem. Ka arī uz drukātu papīru. Izņēmums ir otrreizējās pārstrādes produkti no koksnes atliekām un lietojumā esošie produkti, kuru sastāvā nav koksnes.

Ar EUDR tiks paplašināts arī to uzņēmēju un tirgotāju loks, uz kuriem attieksies šī regula. Katrs eksportētājs šīs regulas izpratnē tagad ir arī uzņēmējs. Arī pārstrādātāji tiek uzskatīti par tirgus dalībniekiem, kas laiž produktu tirgū, ja tie ražo preces no koksnes (produkta), uz kurām attiecas cits tarifa numurs. Saskaņā ar šo interpretāciju turpmāk tirgus dalībnieki, visticamāk, būs importētāji, eksportētāji, uzņēmumi, kas izstrādā koksni Eiropas Savienībā, un dažādi pārstrādes uzņēmumi.

Atmežošanas regulā par tirgus dalībniekiem uzskata arī uzņēmumus, kas nav MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), t. i., tādus, kas bilances datumā ir pārsnieguši vismaz divus no trim attiecīgajā ES direktīvā noteiktajiem lieluma rādītājiem (kopējie aktīvi: 20 miljoni eiro; neto apgrozījums: 40 miljoni eiro; vidējais darbinieku skaits: 250). Tomēr tas vienmēr jāattiecina uz atsevišķiem uzņēmumiem, nevis uzņēmumu grupām.

Ir veikts arī apkopojums, kas dažādiem uzņēmējiem ir jādara saskaņā ar EUDR. Tiem, kas produktu laiž tirgū, kā arī lielajiem tirgotājiem un importētājiem ir jāpārbauda, vai preces pirms laišanas tirgū nav no atmežotām platībām, mežu degradētām teritorijām un ir ražotas saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem kā daļa no attiecīgās uzticamības pārbaudes sistēmas. Būs jāsastāda uzticamības pārbaudes deklarācija par katru atsevišķu piegādi. Tirgus dalībnieki piegādes ķēdē var atsaukties uz savu piegādātāju deklarāciju. Ja nav iesniegta uzticamības pārbaudes deklarācija, importa un eksporta muitošana nav iespējama. Pienācīgas rūpības deklarāciju, iespējams, var izsniegt arī pilnvarots pārstāvis (mežsaimnieku apvienība u. c.). Būtu jādara pieejama informācijas sistēma, kurā deklarācija būtu augšupielādējama. Tā veic arī aptuvenu ticamības pārbaudi – vai norādītās platības patiešām atrodas uz attiecīgajā teritorijā. Iesniedzot deklarāciju, persona uzņemas atbildību par preču likumību.

Pienācīgas pārbaudes deklarācijas saturam jāietver uzņēmēja nosaukums un adrese, kā arī produkta apraksts, tostarp daudzums un koku sugas, ciršanas valsts, tostarp ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī esošās deklarācijas numurs par šo piegādi. Tajā arī jāapstiprina, ka ir piemērota pienācīgas pārbaudes sistēma un ka produkts ir zema riska pakāpe.

Attiecībā uz datu aizsardzību tikai muitai un iestādēm jābūt iespējai iepazīties ar faktisko uzticamības deklarāciju.

Pati piegādes ķēde strādā ar atsauces numuriem vai arī tai būtu jāspēj izmantot t.s.žetonus, lai kontrolētu, kuru informāciju kas var skatīt. Dažos scenārijos piegādātāju aizsardzība joprojām ir problemātiska, kamēr nav rasti konkrēti risinājumi informācijas nodošanai.

MVU tirgotājiem un uzņēmējiem, kuri nav izplatītāji, nav jāizveido uzticamības pārbaudes deklarācija, bet gan jāapkopo informācija, ko sniedz viņu piegādes ķēdes priekšgājēji un pēcteči, un tā jāglabā piecus gadus. Vēl joprojām neskaidrības jautājumā vai un kā šādam tirgus dalībniekam būtu jāuzņemas atbildība un saistības produkta izcelsmes apšaubīšanas gadījumā.

Tirgotājiem, kas nav MVU, ir jāiesniedz uzticamības pārbaudes deklarācija, un viņu uzdevums ir arī nodrošināt, ka piegādātāji ir piemērojuši pareizu uzticamības pārbaudes sistēmu. Iespējams, šeit būs nepieciešama ticamības pārbaude. Vēl būs jānoskaidro, kas tieši piemērojams, ja MVU tirgotājs atrodas piegādes ķēdes vidusdaļā un tam nav jānodod nekādi citi likumības pierādījumi, izņemot atsauces numuru. Ir iespējamas līgumiskas vienošanās, kas paredz informācijas pārsūtīšanu no iepriekšējā piegādātāja. Pretējā gadījumā atbildība arī šajā gadījumā ir grūti pārvaldāma. Atkarībā no uzņēmuma lieluma eksportētājiem ir tādi paši pienākumi kā MVU un tirgus dalībniekiem, kas nav MVU.

“Vienkāršotajai uzticamības pārbaudei” būtu jārada neliels birokrātijas samazinajums šajā jautājumā. Tā paredz visu pasaules valstu klasifikāciju valstīs ar zemu, normālu un augstu mežu izciršanas risku. Par kokmateriāliem, kas iegūti zema riska valstī, saskaņā ar uzticamības pārbaudes sistēmu būtu jāpieprasa tikai informācijas apkopošana. Riska novērtējumu un riska mazināšanu var neveikt. Diemžēl vairumā gadījumu informācijas vākšana, visticamāk, tik un tā nozīmē vislielākās problēmas. Salīdzinot ar EUTR, to papildina pierādījumi par atbilstību cilvēktiesību, nodokļu un darba tiesību aktiem, kas piemērojami ražotājvalstī. Tāpat būs nepieciešami pierādījumi par korupcijas neesamību un iepriekšēju dialogu ar ieinteresētajām personām, piemēram, pamatiedzīvotājiem. Minēto valstu saraksts, visticamāk, nebūs sagatavots līdz 2024. gada beigām.

Informācijas vākšanā ir iekļautas arī precīzas ģeokodinātes – ar sešām zīmēm aiz komata – zemes gabalam, kurā koksne ir iegūta. Ja platība ir mazāka par 4 ha, pietiek ar vienu punktu, bet, ja platība ir lielāka par 4 ha, ir vajadzīgs poligons. Vienmēr jānorāda visi iespējamie izcelsmes zemes gabali. Papildus Google Maps ir arī citi avoti, tāpēc vienmēr jānorāda izmantotā koordinātu sistēma.

Jāiesniedz arī pierādījumi, ka produkts nav veicinājis atmežošanu vai mežu degradāciju. Šaubu gadījumā šeit jāizmanto precīza meža definīcija. Parasti par mežu uzskata arī stādījumus un neapmežotas platības, kas radušās mežizstrādes vai dabas katastrofu rezultātā, bet par mežu neuzskata agromežsaimniecības darbības. Savukārt atmežošana ir tikai un vienīgi meža pārvēršana lauksaimniecības zemē, nevis, piemēram, ceļu būve. Atskaites datums, lai novērtētu, vai ir notikusi atmežošana, ir 2020. gada 31. decembris. Koksni no platībām, kas līdz šim brīdim tika uzskatītas par mežu un pēc tam tika atmežotas, vairs nedrīkst laist tirgū. Lai šo statusu varētu noskaidrot no sava galda mājās, var izmantot dažādus pakalpojumus. Līdz 2024. gada beigām būtu jārada dažādi ērti lietojami rīki.

Savukārt meža degradācija ir pirmatnējā meža vai dabiski atjaunojama meža pārvēršana par stādītu mežu, plantāciju mežu vai citu meža zemi. Arī šajā gadījumā galvenais datums ir 2020. gada 31. decembris. Kokmateriālus nedrīkst importēt no zemes, kas no pirmatnējā meža statusa ir pārveidota par stādītu mežu vai plantāciju mežu – vai citu apmežotu platību – vai no dabiski atjaunojoša meža statusa (vairāk nekā 50% no galīgās krājas) ir pārveidota par plantāciju mežu vai citu apmežotu platību. Joprojām nav noskaidrots, kā tieši dabiski atjaunojušies meži būtu galīgi jānošķir no stādītā meža. Var izmantot satelītattēlus, meža apsaimniekošanas plānus vai iekšējo un/vai ārējo revīziju. Mežizstrāde un apmežošana pirmatnējos mežos saskaņā ar EUDR kopumā nav aizliegta.

Ja ir jāveic riska novērtējums, t. i., standarta uzticamības pārbaudes, nevis “vienkāršotās uzticamības pārbaudes” gadījumā, EUDR ir paredzēti atbilstoši kritēriji, kas ļauj nošķirt nenozīmīgu un nenozīmīgu risku. Piemēram, tiek iekļauts valsts novērtējums, kā arī norādes par mežu izciršanu vai mežu bojāšanu konkrētajā reģionā, kā arī korupcijas problēmas, bruņotu konfliktu rašanos un sadarbību ar jebkurām pamatiedzīvotāju grupām un to pretenzijām uz attiecīgo koksnes ieguves un ražošanas teritoriju. Turklāt ir jāņem vērā sajaukšanās risks ar nelegālām precēm un pamatotas trešo personu bažas, kas jāpārbauda iestādēm, attiecīgi, jāveic ticamības pārbaude. Novērtējumā tiek ņemta vērā arī piegādes ķēdes sarežģītība.

EUDR gadījumā FSC vai PEFC sertifikāts joprojām netiek uzskatīts par pietiekamu riska samazināšanas pasākumu, taču tam joprojām ir pozitīva ietekme. Imports no FLEGT valstīm joprojām tiek uzskatīts par likumīgu. Joprojām ir jāvērtē mežu izciršana un mežu degradācija. CITES nav minēta EUDR. Tomēr licenci var izmantot arī kā likumības pierādījumu. Sākot ar papildu informāciju par neatkarīgu trešo personu veiktām revīzijām un beidzot ar zinātniskajiem pārskatiem. Šaubu gadījumā ir jāpiemēro visi iespējamie rīki, lai veikti pilnu pārbaudi (kā tas ir EUTR gadījumā). Tiks prasīta riska pārvaldības prakse, visaptveroša ziņošana – un uzņēmējiem, kas nav mazie un vidējie uzņēmēji, arī vadības līmeņa atbilstības amatpersonas iecelšana. Jebkurā gadījumā lielajiem uzņēmumiem būs jāsagatavo gada ziņojumi par EUDR piemērošanu.

Pašlaik pasaule ik gadu zaudē 10 miljonus hektāru meža. ES imports ir atbildīgs par 10% – t. i., 1 miljonu hektāru – no atmežošanas, ko izraisa zemes izmantošana.

Galvenais iemesls (saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem tropos aptuveni 90-99%) ir lauksaimniecība, nevis mežizstrāde.

Līdz ar to var apšaubīt, vai koksnes iekļaušana šajā regulā patiešām spēs novērst ievērojamus zaudējumus, savukārt tās īstenošana – iespējams, nevajadzīgi – rada papildu darbu daudziem uzņēmumiem. Tas arī samazina importa uzņēmējdarbības iespējas tām valstīm, kuras visstingrāk ievēros EUDR prasības. Savukārt, citur ir vieglāk iekļūt Eiropas Savienības tirgū. Tieši šajā jautājumā lielākas cerības saistās ar EUDR, kas aizstāj EUTR (iepriekšējā regula), jo tā ne tikai paredz noteikt atbildību katram atsevišķam piegādes ķēdes posmam, bet arī ievieš minimālās pārbaudes prasības pašām iestādēm. Iestādēm būs jāpārbauda 1% importa no zema riska valstīm, 3% no normāla riska valstīm un 9% no augsta riska valstīm. Tas paredzēts, lai novērstu tirdzniecības novirzīšanos uz mazāk prasīgām dalībvalstīm. Jānosaka arī augsts sodu diapazons – maksimālajam sodam jābūt vismaz 4% no tirgus dalībnieka apgrozījuma ES. Tomēr tas paliek iestāžu ziņā. Ir jāpublicē arī to uzņēmumu “melnais saraksts”, kas notiesāti par EUDR pārkāpumiem.