Jauni ES noteikumi paaugstina ES oglekļa dioksīda absorbcijas mērķi zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā. Tie ļaus Savienībai 2030. gadā samazināt savas emisijas pat par 57%

Šodien Parlaments ar 479 balsīm “par”, 97 – “pret” un 43 deputātiem atturoties pieņēma pārskatīto regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari. Ar pārskatītajiem noteikumiem iecerēts uzlabot dabisko oglekļa dioksīda piesaisti, proti, oglekļa dioksīda absorbciju augsnē un mežos, kas piesaista vairāk oglekļa dioksīda nekā emitē. Tas ļaus Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas arī ļaus uzlabot biodaudzveidību, ko prasa Eiropas zaļā kursa plāns.

Stingrāki ES un nacionālie mērķi oglekļa dioksīda piesaistei

ES izvirzījusi jaunu mērķi panākt, ka 2030. gadā zemes izmantošanas sektorā absorbētais siltumnīcefekta gāzu neto apjoms ir 310 miljoni tonnu CO₂ ekvivalenta. Tas ir par aptuveni 15% vairāk nekā patlaban. Šim mērķim būtu jāpalīdz vēl vairāk samazināt 2030. gada ES siltumnīcefekta gāzu emisijas – sākotnēji iecerēto 55% vietā emisijas varētu samazināt pat par aptuveni 57% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Visām dalībvalstīm izvirzīti saistoši 2030. gada mērķi attiecībā uz zemes izmantošanas sektorā absorbētā un emitētā oglekļa dioksīda apjomu. Šie mērķi noteikti, ņemot vērā absorbcijas līmeni pēdējos gados un tā pieauguma potenciālu. Patlaban spēkā esošos noteikumus būs jāturpina piemērot līdz 2025. gadam. Saskaņā ar tiem ES valstīm jānodrošina, ka zemes izmantošanas sektorā emisiju apjoms nepārsniedz piesaistes apjomu. Sākot no 2026. gada, ES valstīm būs jāsasniedz nevis ikgadēji mērķi, bet gan jāpanāk noteikta emisijas un piesaistes summa četru gadu periodā (tā dēvētais 2026.-2029. gada budžets).

Pārvaldība, elastība un uzraudzība

Lai sasniegtu savus mērķus, dalībvalstis cita no citas varēs iegādāties oglekļa absorbcijas kredītvienības, kas tām piešķirtas ar zemes izmantošanas sektora regulu un Kopīgo centienu regulu. Dabas katastrofu, piemēram, meža ugunsgrēku gadījumā, īpašs elastības mehānisms garantēs kompensāciju.