Visiem, kuru ienākumi gadā būs lielāki nekā 200 000 eiro, vēl papildus būs jāmaksā 3% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Šādu savā ziņā papildus nodokļa maksājumu turīgākajiem cilvēkiem – Latvijas nodokļu rezidentiem, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu reformas ceturtā daļa “iet Eiropas virzienā”. “Lielākā daļā valstu šī likme strādā uz visiem ienākumiem un Latvijā par šo nav bijis diskusiju,” uzsvēra A. Ašeradens. Viņš skaidroja, ka minētā likme attiektos uz tiem cilvēkiem, kuri būs veikuši iespaidīgus darījumus, saņēmuši dividendes, arī darba algu. Nodokļa apmēru aprēķinās nodokļu administrācija pēc deklarācijas iesniegšanas, kurā būs ņemti vērā visi, ienākumi ne tikai darba alga.

“Divu gadu laikā mēģināsim saprast, cik tas ir efektīvi un kā tas strādā,” norādīja A. Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka ir arī panākta vienošanas par šīs normas pārskatīšanas mehānismu.

Nezināma reakcija

“Vienkāršā valodā tas ir nodoklis bagātajiem,” situāciju vērtē nodokļu eksperts Ainis Dābols, uzsverot, ka vēlme no uzņēmīgākajiem un turīgākajiem saņemt lielākus nodokļu maksājumus ir pat saprotama, jo no minimālās vai no vidējās algas saņēmējiem ļoti būtiskas nozīmīgas papildsummas iekasēt objektīvu iemeslu īsti nav iespējams. “Neesmu pārliecināts, ka turīgie cilvēki vienkārši vēlēsies papildus samaksāt kaut vai 3% lielu nodokli, jo viņi var noalgot ne tikai ļoti augstas raudzes profesionāļus, bet arī īstenot sava nopelnītā aizsardzības pasākumus,” ienākumiem bagātākās sabiedrības daļas iespējamo reakciju uz jauninājumu vērtē A. Dābols. Viņš atgādina, ka Latvijas nodokļu rezidens var kļūt par Bulgārijas, Maltas vai Monako nodokļu rezidentu, tā legāli samazinot savu nodokļu apjomu.

“Un šķiet, ka šāda īpašā bagātnieku nodokļa nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā, kas būtībā Latvijas lielo dividenžu saņēmējiem – Latvijas nodokļu rezidentiem paver iespējas tuvējās kaimiņvalstīs, kas savukārt rada papildus draudus, ka nekādas iespaidīgās summmas no šī papildus nodokļa iekasēt Latvija nespēs,” spriež A. Dābols. Viņš pieļauj, ka nodokļa mērķauditorija ir lielo dividenžu saņēmēji. “Jā ir uzņēmīgi cilvēki, kuri ar saviem sviedriem, smagu darbu, iespējams, ģimenei atņemtu laiku, ir spējuši izveidot labi pelnošu biznesu, taču tas nav un nevar būt pamats šo finansiāli veiksmīgo cilvēku aplikšanai kaut ar nelielu, bet tomēr papildu nodokli,” secina A. Dābols. Viņš atgādina par ļoti nesenā pagātnē Latvijā ieviesto solidaritātes nodokli, kas rezultējās ar šī nodokļa maksātāju skaita sarukumu, bet tajā pašā laikā daļa no viņiem kļuva par Igaunijas nodokļu rezidentiem un ziemeļu kaimiņvalsts saņēma papildus nodokļu maksājumus.

Smalkie aprēķini

Nodokļu eksperts atzīst, ka pašlaik, kad vēl prezentēta tikai pati ideja par šo papildus nodokļa ieviešanu un vēl nav ieraugāms attiecīgais normatīvā akta grozījumu projekts, un, vēl jo vairāk, tā piemērošanas metodika, ir praktiski neiespējami izprast cik cilvēku – Latvijas – nodokļu rezidentu – varētu skart šāda papildus nodokļa maksāšana.

“Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, taču pieņemtu, ka turīgāko cilvēku daļa, kurus varētu skart šī nodokļa maksājumi, nekavējoties varētu veikt kādus pasākumus savas turības (ienākumu) saglabāšanai,– izmaksājot ārkārtas dividendes, ko Latvijas normatīvi atļauj, vai arī uz kādu laiku šādas dividendes vienkārši neizmaksātu,” jautājumu par dividenžu saņēmēju reakciju skaidro A. Dābols. Viņaprāt, minētā iemesla dēļ nav pat iespējams prognozēt, cik lielus ienākumus varētu gūt no 3% papildus likmes attiecināšanas uz dividenžu saņēmējiem, kuru gada summārais ienākums pārsniegtu 200 000 eiro.

“Pat, ja būs peļņa, nevienam nav obligāti jāizmaksā dividendes,” uzsver A. Dābols, skaidrojot, ka nedaudz mazākas izvairīšanās iespējas no šī nodokļa maksāšanas ir tiem cilvēkiem, kuri iegādājušies konkrētu uzņēmumu obligācijas un par tām saņems attiecīgus augļus. “Jautājums – vai to apjoms, par kuru jau būs samaksāti 20% kapitāla pieauguma nodokļa, kopā ar citiem ienākumiem pārsniegs 200 000 eiro,” norāda A. Dābols.

Sliekšņa jautājums

Vairāki aptaujātie slavēja finanšu ministra pozīciju – bagātajiem ir jāmaksā vairāk un jābūt solidārākiem ar Latvijas sabiedrību, taču vienlaikus izskanēja jautājums, kāpēc slieksnis, no kura Latvijā tiek ieviests bagātnieku nodoklis, ir tieši 200 000 eiro. Proti, vai esot kādi publiski zināmi aprēķini, kāpēc šī summa neesot noteikta, piemēram viena miljona eiro apmērā, vai arī tieši pretēji – ieviesta no 100 000 eiro gada ienākumu līmeņa.

“Ja gada ienākumu slieksnis būs 100 000 eiro, papildus nodoklis būs jāmaksā pietiekami daudziem valsts iestāžu un arīdzan valsts kapitālsabiedrību vadītājiem, arī pašiem politiķiem, tieši tāpēc sākotnējā piedāvājumā tas ir nolikts salīdzinoši augstu – 200 000 eiro – un pašus neskars,” jautāts par 200 000 eiro ienākumu sliekšņa līmeņa noteikšanas pamatotību, atbild A. Dābols. Viņš gan pieļauj, ka, attiecīgo priekšlikumu skatot Saeimā, opozīcijā esošie tautas kalpi varētu mēģināt attiecīgo slieksni samazināt no 200 000 eiro līdz 150 000 eiro vai pat līdz 110 000 eiro, to pamatojot ar lielākiem ieņēmumiem valsts makā, kurā naudas pietrūkst sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanā veselības aprūpē, izglītībā, zinātnē un arī iekšējas drošības stiprināšanā, nerunājot par milzīgu infrastruktūras objektu, piemēram, RailBaltic būvniecību. Vēl viens jautājums no aptaujāto puses bija par papildu likmes apmēru – 3%, jo varēja būt arī 5% un arī mazāk turīgos cilvēkus kaitinošā 1% likme.

“Nezinu pieņēmumus, uz kuriem balstīts likmes lielums, bet nevar izslēgt, ka tikusi analizēta “veco” Eiropas valstu prakse un paņemts “kaut kas no ārzemēm”, lai gan nav skaidrs, vai tas vispār Latvijā strādās un cik efektīvs tas būs, jo darba nodokļu administrācijai būs vairāk, bet, vai tā rezultātā radīsies papildus nauda no bagātajiem, rādīs laiks,” tā A. Dābols. Viņaprāt, neviens neliedz Latvijas nodokļu sistēmas revidentiem palūkoties uz ārvalstu pieredzi un izdarīt attiecīgus secinājumus, kā arī nepieļaut un neatkārtot citur pieļautās kļūdas.

Būs jautājumi

Interesantu iespējamo problēmjautājumu loku iezīmēja nekustamo īpašumu segmentā strādājošie, proti, 200 000 eiro esot summa, par kuru varot pārdot privātmāju galvaspilsētā un jo īpaši tās tuvējā apkaimē, savukārt laukos zemi, kā arī augošu mežu un pat sagatavotos apaļkoksnes sortimentus. “Tas, ka Rīgā ir daudz ēku, kuru reālā, nevis prasītā tirgus cena ir ievērojami augstāka par 200 000 eiro, nav nekas pārsteidzošs, taču, cik tādu darījumu vispār notiek vienā gadā, kur viena no darījumu pusēm būtu fiziska, nevis juridiska persona,” retoriski jautā A. Dābols. Viņaprāt, privātmājas pārdošanas situācijā pašreizējā kapitāla pieauguma nodokļa likme 20% attiecas uz starpību starp pārdošanas un iegādes cenu, nevis uz pilnīgi visu summu. “Zemes, augoša meža un sagatavotu apaļkoksnes sortimentu pārdevējiem šis varētu būt aktuāls jautājums tikai pie nosacīti liela pārdodamās koksnes apjoma vai patiešām ievērības cienīgiem zemes pārdošanas apmēriem (vismaz 100 ha),” prognozē A. Dābols. Viņaprāt, līdz brīdim, kad stāsies spēkā Saeimā galīgajā lasījumā nobalsotā likumprojekta redakcija, vēl būs daudz spekulāciju. “Kā ar dakšām ūdenī,” pašreizējo analīzes un riska novērtējumu ticamības līmeni lakoniski vērtē A. Dābols