Jau vairākus gadus skujkoku zāģmateriālu ražošana Eiropas valstīs ir augusi. Ražošanas maksimums tika sasniegts 2021. gadā, pateicoties lielam pieprasījumam abās Atlantijas okeāna pusēs, jo īpaši 1. pusgadā. Jau 2021. gada 2. pusgadā tirgi bija palēninājušies, un, lai gan 2022. gada sākums bija pozitīvs, atlikušo gada daļu iezīmēja karš Ukrainā un visas ar to saistītās negatīvās pārmaiņas.

Eiropas kokzāģētavu rentabilitāti mazināja pastāvīgi augstās enerģijas cenas, izejvielu cenas un pieaugošās personāla izmaksas. Skujkoku zāģmateriālu pārdošanas cenas kopumā ir samazinājušās.

Zāģētavām zināmu pozitīvu iespaidu radīja augstās blakusproduktu cenas ziemas periodā. Lai gan 2022. gads bija grūts, daudzās zāģētavās brīžiem bija sajūta, ka zaudējumi ir samazinājušies – Eiropas Zāģētavu nozares organizācijas (EOS) valstīs ražošana samazinājās par 4%, kas ir negatīvs rādītājs, bet varēja būt arī sliktāks. Zviedrijā, kas ir otrā lielākā EOS ražotājvalsts, ražošana samazinājās tikai par 1%. Tā kā patēriņš Eiropā strauji saruka, nozare samazināja zaudējumus, pateicoties labiem rezultātiem ārvalstu tirgos – jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, bet ne tikai: arī Ķīnas tirgus pārsniedza gaidīto.

Pašlaik ir vērojamas aizjūras zemju attīstības palēnināšanās pazīmes, bet vēl nav zināms, kā tirgus attīstīsies gada otrajā pusē.

Izejvielu pieejamība krītas, jo īpaši Centrāleiropā: mizgraužu bojātās koksnes bija daudz mazāk nekā iepriekšējos gados. Savukārt Ziemeļvalstīs apaļkoku pieejamība kopumā joprojām tiek vērtēta kā vidēja vai vidēji augsta, izņemot Somiju. Nākamajos gados tirgos dominēs jautājums par apaļkoku piedāvājumu.

Tomēr nozare joprojām optimistiski raugās nākotnē: gandrīz visi EOS dalībnieki ir ziņojuši par jaudas pieaugumu savās valstīs.

Ar prognozēto ražošanu 24,4 miljoni m³ 2022. gadā (-3,7% salīdzinājumā ar 2021. gadu) Vācija joprojām ir lielākā skujkoku zāģmateriālu ražotāja EOS kopienā. Zviedrija ieņem otro vietu ar nedaudz vairāk nekā 18,87 miljoniem m³ 2021. gadā (-0,9% salīdzinājumā ar 2021. gadu).

Somija joprojām ir trešais lielākais ražotājs ar 11,2 miljoniem m³ (-5,9% salīdzinājumā ar 2021. gadu), apsteidzot Austriju ar 10,1 miljonu m³ (-4,6% salīdzinājumā ar 2021. gadu). Francija joprojām ir piektais lielākais ražotājs ar 7 miljoniem m³ (-3,8% salīdzinājumā ar 2021. gadu).

Paredzams, ka 2023. gadā ražošana nedaudz samazināsies par 4%, bet nepastāvība ir liela un negatīvie riski ir spēcīgi, savukārt patērētāju vēlme pēc koksnes joprojām ir liela, jo koksnes kā būvmateriāla situācija visā Eiropā ir apmierinoša.