Pagājušā gada aprīlī apstiprināto ES Atmežošanas regulu (EUDR) Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nosauca par pavērsiena punktu bloka centienos panākt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi un samazināt oglekļa emisijas.

“Eiropas iedzīvotāji var būt droši, ka turpmāk viņi vairs nebūs neapzināti līdzdalībnieki nelikumīgā atmežošanā,” norādīja Eiropas Parlamenta sarunu vadītājs saistībā ar šo tiesību aktu – bijušais centriski labējais deputāts Kristofs Hansens (Christophe Hansen) no Luksemburgas.

Kritiski noskaņotās Latīņamerikas un Āfrikas valstis, kurām būs jāievieš jaunie noteikumi, pārmet, ka ES pārstāvji ar tām nav apspriedušies un ka EUDR var piespiest uzņēmējdarbību pārtraukt tūkstošiem neaizsargātu lauksaimnieku. Līdzīgi kā ar ES oglekļa robežkontroles mehānismu, kas ir vēl viens tiesību akts, kura mērķis ir ierobežot emisijas un kas nosaka jaunas prasības eksportētājiem uz Eiropas Savienību, arī ES Atmežošanas regulu EP pieņēma ar dažādu partiju atbalstu un lielu balsu vairākumu. Tiesību akta apstiprināšana izdevās neraugoties uz to, ka vairāki starptautiskie uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības grupas veica plašu lobēšanas kampaņu pret regulas pieņemšanu.

EUDR ir iekļauta līdzās ES jaunajai direktīvai par uzņēmumu uzticamības pārbaudi, kuras mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi apzinātu, novērstu un mazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi visā piegādes ķēdē. Regula ietver garantiju, ka produkti neveicinās atmežošanu.

Jauno tiesību aktu starptautiskiem uzņēmumiem sāks piemērot 2024. gada beigās. Uzņēmumiem būs jāpārbauda to starptautiskie piegādātāji, izveidojot ikgadējas uzticamības pārbaudes sistēmas. Tās būs jāiesniedz dalībvalstīm, kurās produkti tiek pārdoti, garantējot, ka tie nav izraisījuši atmežošanu.

Regula par produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu, attiecas uz lopkopību, kakao, kafiju, palmu eļļu, kaučuku, soju un koksni. Tā ietver arī ādas, šokolādi, kokogles un apdrukātu papīru, ko ražo, izmantojot minētās izejvielas.

EUDR darbības jomā noteikts, ka uzticamības pārbaudes paziņojumos jāiekļauj informācija, kas apliecina, ka piegādātāju ražotie produkti ir saskaņā ar piegādātājvalstu zemes izmantošanas, darba un cilvēktiesību juridiskajiem aktiem.

Sankcijas

Noteikumu pārkāpēji var tikt izslēgti no ES tirgus. Uzņēmējiem un tirgotājiem var tikt piemērots naudas sods līdz pat 4% no gada apgrozījuma Eiropas Savienībā, kā arī produktu un ieņēmumu konfiskācija.

ES dalībvalstīm būs jātiek galā ar administratīvo slogu, kas saistīts ar pārbaužu veikšanu, kā arī ar birokrātiskajām prasībām, ko regula uzliks mazajiem uzņēmumiem. Tas ir īpaši uzsvērts attiecībā uz ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu.

Uz produktiem, kas nāk no zema riska valstīm, attieksies vienkāršota uzticamības pārbaudes procedūra. Pārbaužu proporcija uzņēmējiem tiks noteikta atkarībā no valsts riska līmeņa: 9% – augsta riska valstīm, 3% – standarta riska valstīm un 1% – zema atmežošanas riska valstīm.

Pienācīgās uzticamības deklarācijā būs jāiekļauj arī informācija par visu to zemes gabalu daudzumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, kuros preces ir ražotas, sākot no 2020. gada 31. decembra.

Mazāk aizsargātās ieinteresētās personas

Aptuveni pieci miljoni – lielākoties Rietumāfrikas – sīksaimnieku saražo 80% pasaules kakao. Citviet gandrīz divas trešdaļas no pasaules kafijas produkcijas tiek saražotas 12 miljonos saimniecību, kuru platība ir mazāka par pieciem hektāriem, savukārt, aptuveni 30% pasaules palmu eļļas produkcijas saražo sīksaimnieki.

ES tiesību aktos ir noteikts, ka uzticamības pārbaudes process ir vērsts uz privātā sektora tirgotājiem un uzņēmējiem, nevis atsevišķām valstīm un lauksaimniekiem.

Eiropas Savienība ir apsolījusi sniegt finansiālu atbalstu sīksaimniekiem un, plašākā nozīmē, valstīm, kas apliecina gatavību cīnīties pret atmežošanu, un “vismazāk attīstītajām valstīm”.

Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumā, tomēr, trūka sīkas informācijas par to, kā jaunais likums ietekmēs mazos lauksaimniekus un kādas izmaksas tiem būs jāsedz, lai panāktu atbilstību. ES izpildinstitūcija nav izstrādājusi ietekmes novērtējumu attiecībā uz ražošanu. Mazie lauksaimnieki ir visneaizsargātākās ieinteresētās personas šai vērtību ķēdē. ES Atmežošanas regulas mērķis ir ieviest papildu prasības un rūpīgu pārbaudi attiecībā uz viņu praksi, tādējādi, iespējams, palielinot atbildību, kā arī administratīvo un finansiālo slogu.

“Pienācīgas uzticamības pārbaudes procesa īstenošana varētu radīt lielākas izmaksas lauksaimniekiem, kuri jau tā cīnās par iztikas līdzekļiem,” brīdina Marija Naranjo, zaļās ekonomikas un zemes izmantošanas pētniece no Vāgeningenas universitātes Nīderlandē.

Pastāv bažas, ka papildu importa noteikumi un ar tiem saistītās izmaksas varētu stimulēt tirgotājus izvēlēties samazināt produkcijas iepirkšanu no sīksaimniekiem vai pat pārcelt piegādes uz zemāka riska reģioniem.

Paredzams, ka jaunais likums palielinās cenas. Pagaidām gan trūkst pierādījumu, ka tas dos labumu mazajiem lauksaimniekiem, jo īpaši tirgos, kur daudzi sīksaimnieki pārdod produkciju vienam pircējam. Nav skaidrs, kā prasības tiks īstenotas, ņemot vērā, ka valstīm ir atšķirīgas mežizstrādes un valsts mēroga tiesiskās definīcijas. Jāuzsver, ka Atmežošanas regula, faktiski, uzliek pienākumus suverēnām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā.

Pieprasījuma puses novērtējums neietver ne paredzamo ietekmi atmežošanas procesā uz vietas, ne arī regulas iespējamo tiešo vai netiešo ietekmi uz sīksaimnieku ienākumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un zemes īpašuma tiesību drošību,– tie visi ir atmežošanas virzītājspēki.

Atbilstība, visticamāk, dos priekšroku lielākām komerciālām saimniecībām nevis sīksaimniekiem piegādes ķēdēs, jo atbilstības nodrošināšanas izmaksas būs lielākas precēm, ko iegūst no daudziem sīksaimniekiem ar sarežģītām vērtību ķēdēm, nekā no viena liela ražotāja.

Nozares ieinteresētās personas un eksperti piebilst, ka jaunais likums, visticamāk, paaugstinās cenu zemei, kas atmežota pirms termiņa beigu datuma. Tādējādi ražošana ES tirgiem šādās zemēs kļūs izdevīgāka, izspiežot ražošanu no iekšzemes tirgiem un tirgiem ārpus Eiropas Savienības. Dažos gadījumos lielie tirdzniecības uzņēmumi vai ražotāji var izvēlēties iegādāties šādas zemes no sīksaimniekiem. Tie, savukārt, varētu turpināt ienākt mežu zonās, kas netieši izraisītu atmežošanu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību paplašināšanos.

Kenijas valdības amatpersonas atzīst, ka ES likums par atmežošanu palielinās spiedienu uz zemes izmantošanu un lielākā daļa lauksaimnieku neapzinās, kā jaunie noteikumi ietekmēs viņu iztikas līdzekļus. Kenijas kooperatīvu, mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu ministra sekretārs Saimons Čelugui (Simon Chelugui) atzīst, ka likums radīs “spiedienu” uz nozari. Vienlaikus viņš pauda, ka valdība strādā pie integrācijas plāna, kas ļaus lauksaimniekiem nopelnīt iztikas līdzekļus, nodrošinot mežu platības palielināšanos.

“Būs neliels spiediens uz zemes izmantošanu, bet mūsu lauksaimnieki var tikt galā un īstenot visas šīs norises vienlaicīgi,” uzsvēra Saimons Čelugui. Viņš piebilda: “Lauksaimnieki var atvēlēt dažus hektārus koku stādīšanai, jo šie meži viņiem ir izdevīgi arī klimata regulēšanas ziņā un tas lielā mērā palīdzēs izpildīt ES EUDR prasības.”

Pēc viņa teiktā, labas ekoloģiskās zonas, kas ir piemērotas mežsaimniecībai valstī, ir arī teritorijas, kurās aug tādas kultūras kā kafija, tēja un makadāmijas rieksti. Pēc S. Čelugui teiktā, Kenija ir pieņēmusi EUDR, kas ir daļa no Nairobi valdības plašākas stratēģijas pozicionēt sevi kā “Āfrikas čempioni klimata jomā”.

Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā par jaunā likuma iespējamo ietekmi ir brīdināts par ES tirdzniecības novirzēm no “augsta riska” ražotājvalstīm uz “zema riska” ražotājvalstīm. “Augsta riska” valstīs biežāk ir ļoti ievērojams nabadzības līmenis un eksperti ir brīdinājuši, ka nabadzības palielināšanās trūcīgajās valstīs varētu būt viena no neparedzētām ES Atmežošanas regulas sekām.

Prasību nepietiekamās izpildes iespējas un ierobežotais starptautiskais finansējums apgrūtinātu ražotājvalstu iespējas sasniegt savus atmežošanas mērķrādītājus. Tas, savukārt, palielinātu valstu skaitu, kuras ES atzītu par augsta riska valstīm. Arī tad, ja izcelsmes-eksporta valstis pielāgosies, grūtības, kas saistītas ar sarežģītu piegādes ķēžu izsekošanu un ar to saistītās izmaksas palielinās uzņēmumu motivāciju pāriet uz zema riska jurisdikcijām. Tāda rīcība būtu sagaidāma no tiem uzņēmumiem, kas Eiropas Savienībā šobrīd realizē ar EUDR saistītus produktus.

Marija Naranjo apgalvo, ka ne visas valstis ir vienlīdz gatavas Atmežošanas regulas prasību izpildei. “Ir svarīgi valsts līmenī noteikt, cik gatavi ir attiecīgās valsts ražotāji un kādas problēmas ir jānovērš,” viņa norāda. EK būtu jāveic valstu novērtējums par to gatavību izpildīt jaunās uzticamības pārbaudes prasības, uzskata M. Naranjo.

Arī kafija tika iekļauta regulā, jo pastāv saikne starp mežu izciršanu konkrētā teritorijā vai valstī un kafijas ražošanu. Saistībā ar kafijas ražošanu no likumā iekļautajām atmežošanas definīcijām izriet, ka visas kafijas plantācijas (pat, ja tās tiek audzētas agromežsaimniecības sistēmā, kas atbilst meža strukturālajām prasībām) tiek uzskatītas par atmežošanu, ja tas tiek darīts zemē, kas agrāk bijusi mežs. Vienīgais izņēmums varētu būt dabiskie kafijas meži Etiopijā un Dienvidsudānā.

Savukārt Kotdivuāra, kas kopā ar Ganu saražo gandrīz divas trešdaļas no pasaules kakao pupiņu produkcijas, veic lobija aktivitātes Eiropas Savienībā, lai tā sniegtu lielāku finansiālo atbalstu atmežošanas procesu samazināšanai. Kotdivuāras valdība, gaidot EUDR, ir arī ieviesusi savu GPS izsekošanas sistēmu, lai uzlabotu datus par kakao pupiņu izcelsmes vietu. Kopš februāra lauksaimniekiem izsniedz elektroniskās izsekošanas kartes, kas ir nepieciešamas tirdzniecībai. Arī citas iesaistītās valstis, piemēram, Gana, ir ieviesušas valsts obligāto izsekojamības sistēmu, lai izpildītu EUDR prasības.

Apspriešanās nav pietiekama līmenī

Vairāki Āfrikas valstu vadītāji un ekonomisti sūdzējās, ka ES bieži nerīko nozīmīgas apspriedes par jauniem tiesību aktiem, kas, lai arī ar labiem nodomiem, būtiski ietekmēs šo valstu ekonomiku. Līdzīgi kā CBAM (ES oglekļa emisiju robežkontroles mehānisms ir ES instruments, ar ko nosaka taisnīgu cenu oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas, ražojot ES ievedamās preces, kuras rada augstas oglekļa emisijas, un veicina tīrāku rūpniecisko ražošanu valstīs ārpus ES), regulējumu daudzas ieinteresētās personas Āfrikā un Latīņamerikā uzskata par rīkojumu, nevis par sadarbību.

“Es domāju, ka EUDR ir vērtējama pozitīvi, jo mēs aplūkojam ilgtspējības jautājumus,” uzskata nevalstiskās organizācijas TrustAfrica tehniskā padomniece Reičela Gjabaha (Rachel Gyabaah). “Taču, kā parasti, trūka konsultāciju par to, kas tiek definēts kā atmežošana un ko tā (regula) nozīmē katrai no valstīm, kuras tiks ietekmētas. Nav īsti skaidrs arī kādas sekas būs lauksaimniekiem, kas ražo attiecīgās preces.”

Kopā ar Pilsoniskās sabiedrības organizācijām tika piesaistīta arī Ganas Kakao padome COCOBOD (Ganas Kakao padome ir valsts organizācija, kas atbalsta kakao ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību Ganā), bet tas notika pēc Eiropas Savienības Atmežošanas regulas iznākšanas,” norāda Reičela Gjabaha, piebilstot, ka “ir nepieciešams vairāk laika, lai nodrošinātu daudzo ražotāju informētību un zināšanas par Atmežošanas regulas prasībām. Laiks ir nepieciešams, lai ieviestu pasākumus ražotāju uzņēmējdarbības stabilitātes nodrošināšanai jaunajos apstākļos.”

“Regula , tomēr, ir liels solis ceļā uz globālās atmežošanas un bioloģiskās daudzveidības zuduma samazināšanu,” uzskata pētniece M. Naranjo.

Arī valdības un rūpniecības pārstāvji tādās svarīgās Āfrikas valstīs kā Kenija un Dienvidāfrika reaģē neviennozīmīgi. Lai gan Kenijas valdība pašlaik strādā ar kafijas nozares reformu 37 kafijas audzēšanas apgabalos, valsts vēl nav reaģējusi uz EUDR.

Kipkelionas rajona kooperatīvu savienības (Kipkelion District Cooperative Union) Rifta ielejā ģenerāldirektors Festuss Bets (Festus Bett) atzīst, ka ES pašlaik ir Kenijas lielākais kafijas tirgus. Saskaņā ar jauno režīmu Kenijas lauksaimniekiem būs jāsaņem Rainforest Alliance sertifikāts, lai turpinātu tirdzniecību.

“Satraucoši, ka tas ir pilnīgi jauns process, kurā daudzas kafijas savienības, kooperatīvi un lauksaimnieki pat nezina, ar ko sākt. Tas ir nogurdinošs, rūpīgs un dārgs pasākumu kopums. Apvienības un kooperatīvi, kam jau ir izpratne par situāciju, pašlaik steidzas, lai iekļautos termiņos,” norāda ģenerāldirektors F. Bets.

“Šo vērtību ķēžu dalībniekiem ir jābūt sertificētiem. Dažām asociācijām jau ir radies priekšstats, bet dažas, tāpat kā mēs, steidzas pretī laikam. Esam jau iztērējuši gandrīz 1 miljonu Kenijas šiliņu (5500 eiro), bet neesam pat tuvu tam. Mēs lēšam, ka viss sertifikācijas process mūsu kooperatīvu savienībai izmaksās aptuveni 2 miljonus šiliņu (11 000 eiro),” uzsver Festuss Bets. Lai gan viņš uzskata, ka Eiropas Savienības Atmežošanas regulas prasības ir vērstas uz iedzīvotāju aizsardzību, tomēr, lielākajai daļai lauksaimnieku joprojām ir grūti izpildīt pārbaudes saraksta uzdevumus.

F. Bets norāda, ka: “Kontrolsarakstā ir norādīts ievērot daudzas prasības. Tajā aplūkoti pārvaldības jautājumi, kā arī sociālie, vides un integritātes jautājumi. Tajā tiek pārbaudīti kafijas saimniecībās strādājošo līgumi un prasīts, lai saimniecību īpašnieki ievērotu starptautiskos un valsts darba tiesību aktus.”

Festuss Bets stāsta, ka viņa vadītajai savienībai ir aptuveni 20 politikas virzieni, kas ir jāpārbauda. Birokrātiskā slodze ir ļoti pieaugusi. Sertifikācijas nolūkā jāiesniedz arī to kopijas (tās ir manuālas kopijas) un šie procesi, pēc viņa teiktā, var bloķēt daudzus piegādes ķēdes dalībniekus, kuri vēl nav izpratuši noteikumus.

Etiopijas valdība sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) 2024. gada janvārī uzsāka 20,8 miljonus ASV dolāru vērtu astoņu gadu programmu, lai cīnītos pret atmežošanu un sniegtu tirgus atbalstu Etiopijas kafijas ražotājiem.

Dienvidāfrikas Republikas galvenā sarunu vadītāja pušu augstākā līmeņa sanāksmēs par klimata pārmaiņām Māsela Kekana (Maesela Kekana) apgalvo, ka ES Atmežošanas regula ietekmēs arī tādas valstis kā Dienvidāfrika, neskatoties uz to, ka valstij ir liela rūpnieciskā bāze un apjomīgi finanšu līdzekļi. Māsela Kekana norāda, ka, lai gan Dienvidāfrika vēl tikai sāks sarunas ar Eiropas Savienību, valsts jau plāno risināt sarunas par termiņu pagarināšanu.

“Šie noteikumi tiek pieņemti laikā, kad mēs tikko esam uzsākuši Taisnīgas pārejas procesu. Tas nozīmē, ka valstis, kuras nebūs vēl gatavas ES noteikumu pieņemšanai, sāks padziļināti izpētīt dažādus starpvalstu ekonomikas aspektus un savstarpējo tirdzniecību. Tādējādi var aizkavēties dekarbonizācijas process,” uzsver sarunu vadītāja Māsela Kekana.

Virkne Āfrikas valstu apgalvo, ka ir kļuvušas par sabiedrotajām cīņā pret lauksaimniecības vajadzībām izraisītu atmežošanu. Valstis izmanto nozares un ieinteresēto personu partnerības, piemēram, Āfrikas Ilgtspējīgu izejvielu iniciatīvu. Šī iniciatīva apvieno desmit Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valstis, lai definētu principus ilgtspējīgai galveno izejvielu – kakao, palmu eļļas, kaučuka un kafijas, ražošanai.

Kafijas nozares novērotāji jau ir secinājuši, ka kafijas importētāji Eiropas Savienībā sāk samazināt iepirkumus no Āfrikas mazajiem lauksaimniekiem.

“Ja jūs uzmanīgi aplūkojat ES ieviestos tiesību aktus, tie ir vērsti uz Eiropas iedzīvotāju un rūpniecības nozaru aizsardzību no ārējās konkurences, un mēs reaģējam uz viņu interesēm. Kāpēc mēs nevaram atbalstīt sevi un attīstīt mūsu intereses? Vispirms vajadzētu pienācīgi apmierināt savas vajadzības, pirms konkurēt ar Eiropas uzņēmumiem, lai nodrošinātu tiem nepieciešamo,” norāda Amoss Vemanja (Amos Wemanya), pētnieks un Power Shift Africa vecākais padomnieks atjaunojamās enerģijas un Taisnīgas pārejas jautājumos.

Saskaņā ar A. Vemanja teikto EUDR ir kā “brīdinājuma zvans” Āfrikai, lai tā pārdomātu savus lauksaimniecības modeļus, kas balstīti uz lieliem, eksportam paredzētajiem t. s. naudas kultūraugu audzēšanas apjomiem. “Āfrika ir nonākusi ļoti kompromitējošā situācijā, kad pat kafijas audzētāji nevar atļauties pašu saražoto kafiju.”