Lai palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas ieceri, kas no vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni palielināta līdz vismaz 55%, un nodrošinātu, ka ZIZIMM sektors sniedz ilgtspējīgu un paredzamu ilgtermiņa devumu Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, būtu katrai dalībvalstij jānosaka saistoši mērķrādītāji palielinātiem siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā 2026.-2030. gada periodā, no kuriem izrietētu visas Savienības neto piesaistījumu mērķrādītājs 2030. gadam – 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Metodikā, ko izmanto, lai noteiktu nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, būtu jāņem vērā atšķirība starp Savienības mērķrādītāju un 2016., 2017. un 2018. gada vidējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko katra dalībvalsts ziņojusi savā 2020. gada iesniegumā, un jāatspoguļo ZIZIMM sektora pašreizējais sniegums klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un katras dalībvalsts apsaimniekotās zemes platības īpatsvars Savienībā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts spēju savu sniegumu šajā sektorā uzlabot, izmantojot zemes apsaimniekošanas praksi vai tādas zemes izmantojuma izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un biodaudzveidību.

Mērķu pārsniegums no dalībvalstu puses vēl vairāk palīdzētu sasniegt Savienības mērķus klimata jomā.

(9) Saistošie mērķrādītāji, kas paredz lielāku ieceru vērienu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām un piesaistījumiem, būtu katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot lineāru trajektoriju.

Trajektorijai vajadzētu sākties 2022. gadā ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējām vērtībām, par kurām attiecīgā dalībvalsts ziņo 2021., 2022. un 2023. gadā, un beigties 2030. gadā ar šai dalībvalstij noteikto mērķrādītāju. Lai nodrošinātu Savienības 2030. gada mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu, vienlaikus ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu ikgadējo mainīgumu ZIZIMM sektorā, ir lietderīgi – papildus 2030. gadam izvirzītajam nacionālajam mērķrādītājam – katrai dalībvalstij noteikt saistības sasniegt neto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu summu attiecībā uz 2026.-2029. gada periodu (2026.-2029. gada budžets).

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas uzlabosies, pateicoties monitoringa tehnoloģiju plašākai izmantošanai un labākām zināšanām. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras uzlabo emisiju un piesaistījumu aprēķināšanas metodiku, būtu jāievieš metodoloģiskās korekcijas koncepcija. Iemesls metodoloģisku korekciju veikšanai varētu būt, piemēram, šādi faktori: izmaiņas ziņošanas metodikā, jauni dati vai statistikas kļūdu labojumi, jaunu oglekļa krātuvju vai gāzu iekļaušana, vēsturisko aplēšu pārrēķins uz zinātnisko pierādījumu pamata saskaņā ar

2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, jaunu ziņošanas elementu iekļaušana un uzlabots dabisko traucējumu monitorings. Attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas datos būtu jāveic metodoloģiska korekcija nolūkā neitralizēt ietekmi, ko izmaiņas metodikā atstāj uz Savienības 2030. gada mērķrādītāja kopīgās sasniegšanas novērtējumu, lai ievērotu vidisko integritāti.

(20) Lai nodrošinātu informāciju meža ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanai, Eiropā tiek izmantoti valstu meža inventarizācijas dati.

Meža inventarizācijas monitoringa sistēmas dalībvalstīs atšķiras, jo katra valsts izmanto savu meža inventarizācijas sistēmu un atšķirīgu metodiku. Jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc stratēģiskas meža plānošanas visās dalībvalstīs, kura balstītos uz uzticamu monitoringu un datiem, pārredzamu pārvaldību un koordinētu apmaiņu Savienības līmenī. Minētajā nolūkā Komisija ir paziņojusi, ka tā plāno iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu, lai izveidotu Savienības mēroga integrētu meža monitoringa sistēmu.

Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķrādītāju un pēc tam censtos panākt negatīvu emisiju bilanci, ir ārkārtīgi svarīgi, lai siltumnīcefekta gāzu piesaistījumi Savienībā visu laiku pieaugtu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāts to pastāvīgums. Attiecīgā gadījumā varētu būt vajadzīgi tehniski risinājumi, piemēram, bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (“BECCS”), kā arī dabā balstīti risinājumi CO2 emisiju uztveršanai un uzglabāšanai. Konkrētāk, individuālie lauksaimnieki, zemes un mežu īpašnieki vai meža apsaimniekotāji ir jāmudina uzkrāt savā zemē un mežos vairāk oglekļa, prioritāti piešķirot uz ekosistēmām balstītām pieejām un biodaudzveidībai draudzīgai praksei, piemēram, dabai pietuvinātai mežsaimniecības praksei, platību atstāšanai atmatā, mežu oglekļa uzkrājumu atjaunošanai, agromežsaimniecības tvēruma paplašināšanai, oglekļa sekvestrēšanai augsnē un mitrāju atjaunošanai, kā arī citiem inovatīviem risinājumiem. Ar šādiem stimuliem arī tiktu veicināta klimata pārmaiņu mazināšana un vispārējs emisiju samazinājums visos bioekonomikas sektoros, tostarp ilglietojamu nocirstas koksnes produktu izmantojuma ceļā, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Vajadzētu būt iespējai apsvērt iespēju izveidot procedūru ilgtspējīgu oglekļa uzglabāšanas produktu

iekļaušanai Regulas (ES) 2018/841 darbības jomā ar šo grozošo regulu ieviestās izskatīšanas ietvaros, nodrošinot saderību ar citiem Savienības mērķiem vides jomā, kā arī IPCC vadlīnijām.

(25) Ņemot vērā to, cik svarīgi ir sniegt finansiālu atbalstu zemes un meža īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, lai sasniegtu šajā grozošajā regulā noteiktos mērķrādītājus, Komisijai, novērtējot jaunāko paziņoto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumu projektus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, būtu jānodrošina, ka finansiālais atbalsts, tostarp attiecīgā to ieņēmumu daļa, kas gūti, izsolot ES ETS kvotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un kas tiek izmantoti ZIZIMM, tiek novirzīts rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir īpaši pielāgoti, lai sasniegtu šajā grozošajā regulā noteiktos dalībvalstu budžetus un mērķrādītājus. Savā novērtējumā Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība uz ekosistēmām balstītu pieeju veicināšanai un vajadzībai nodrošināt siltumnīcefekta gāzu papildu piesaistījumu pastāvīgumu, ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus.

Būtu jāievieš noteikumi, kas reglamentē kartēšanu un gan monitoringu uz vietas, gan tālizpētes monitoringu, lai dalībvalstīm būtu ģeogrāfiski skaidra informācija, kas dotu iespēju apzināt prioritāros apgabalus, kuriem piemīt potenciāls dot ieguldījumu klimatrīcībā. Monitoringa, ziņošanas un verificēšanas vispārējas uzlabošanas ietvaros siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu uzlabošanas nolūkā darbu vajadzētu koncentrēt arī uz darbības un emisijas faktoru datubāzu saskaņošanu un pilnveidošanu.

(31) Tā kā šīs regulas mērķus, jo īpaši – mērķi, ņemot vērā Regulu (ES) 2021/1119, pielāgot dalībvalstu saistības ZIZIMM sektorā, kuras palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķrādītāju 2021.-2030. gada periodam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32) Tāpēc Regula (ES) 2018/841 un Regula (ES) 2018/1999 būtu attiecīgi jāgroza.
Sīkāka informācija