Vasaras brīvlaiks ir noslēdzies, likumdevēji atgriežas darbā Briselē. Jūlijā jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam sākās tā pilnvaru termiņš un teju visa uzmanība tiek pievērsta nākamās Eiropas Komisijas izveidei. Tas ir svarīgs solis Eiropas institūciju dzīvē, jo Eiropas Komisija ir atbildīga par jaunu Eiropas tiesību aktu plānošanu, sagatavošanu un ierosināšanu.

Varas līdzsvars, savukārt, Eiropas iestādēs piešķir Eiropas Parlamentam ievērojamu politisko ietekmi, jo Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāapstiprina kandidāti 26 komisāru amatiem. Tieši šajā procesā jaunajā Eiropas Komisijā lems par klimata, enerģētikas un vides politikas nākotni. Jauno klimata, enerģētikas, rūpniecības, lauksaimniecības un vides komisāru izvēle būs izšķiroša Eiropas Zaļā kursa un tā 2050. gada oglekļa neitralitātes mērķa sasniegšanai un īstenošanai.

“Ursula fon der Leiena turpmākajos mēnešos var nostiprināt savu politikas programmu, izstrādājot jaunajiem komisāriem adresētos uzdevumus,” raksta ideju laboratorija E3G. Eiropas Parlamenta deputāti “varēšot panākt papildu politiskās saistības” no kandidātiem uz komisāra amatu to uzklausīšanas laikā Parlamenta komitejās septembrī. Nākamās Komisijas pārstāvju izvirzīšanas process sāksies jau šonedēļ un var ilgt līdz decembrim.

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

Eiropas Komisija. Tuvākajās nedēļās galvenā uzmanība Briselē tiks pievērsta jaunās Eiropas Komisijas izveidei. Paredzams, ka Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), kuru Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlēja par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, 11. septembrī iepazīstinās Eiropas Parlamentu ar izraudzīto Komisijas komandu un portfeļiem. Pēc tam, sākot no 23. septembra, gaidāmas parlamentārās apspriedes. Parlaments organizē komisāra amata kandidātu uzklausīšanu, lai deputāti no attiecīgajām Parlamenta komitejām varētu novērtēt kandidātu piemērotību viņu piedāvātajiem portfeļiem – šāda informācija ir saņemta no Parlamenta preses pārstāvjiem. Process Parlamentā noslēgsies ar plenārsēdes balsojumu, kas gaidāms rudenī un kurā EP deputātiem būs jālemj, vai apstiprināt Komisijas sastāvu kopumā.

Komisijas izpilddirektora vietnieks Marošs Šefčovičs 11. septembrī iepazīstinās ar ziņojumu par stāvokli Enerģētikas Savienībā. Ziņojumā par Enerģētikas Savienības situāciju izvērtēta ES konkurētspēja un vadošā nozīme rūpniecībā jaunajā globālajā enerģētikas kontekstā. Šajā sakarā tikuši parakstīti tiesību akti par elektroenerģijas tirgus koncepciju, Likums par nulles neto rūpniecību un Likums par kritiskajām izejvielām, kas ir daļa no tiesību aktiem “Fit for 55” un atbalsta tīru enerģijas avotu un stabilu tirgus attīstību visā Eiropā.

Jaunākā informācija par ES politikas veidošanu – kopsavilkums par pagājušo mēnesi

Spānija un Dānija. Neilgi pirms Ursulas fon der Leienas noteiktā termiņa – 30. augusta – Spānija un Dānija izvirzīja savus Eiropas komisāra amata kandidātus. Spānija izvirzīja enerģētikas un vides ministri Teresu Riberu. Aģentūra Reuters ziņoja, ka T. Ribera kopš 2018. gada ir vadījusi Spānijas Zaļo programmu, iestājoties par vērienīgu pāreju uz ekonomiku, kas nerada oglekļa dioksīda emisijas. Dānijas karaliste, kā savas valsts pārstāvi komisāra amatam izvirzīja Danu Jorgensenu, centriski kreiso Attīstības sadarbības un globālās klimata politikas ministru. Viņš ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, iepriekš ieņēmis Dānijas enerģētikas un klimata ministra amatu. Abi kandidāti ir bijuši nozīmīgi Eiropas Savienības sarunu dalībnieki COP klimata sarunās.

Austrija. Vīne beidzot ir iesniegusi savu plānu par atbilstību Eiropas klimata mērķiem jeb, Eiropas Savienības politiskajā valodā runājot, Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP). Galvenā uzmanība ir pievērsta subsīdiju atcelšanai darbībām, kas kaitē klimatam. NECP ir jānorāda, kā katra dalībvalsts līdz 2030. gadam palīdzēs sasniegt Eiropas mērķus atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā. Eiropas Komisijas noteiktais termiņš, līdz kuram valstīm bija jāiesniedz NECP, bija 2024. gada 30. jūnijs. Līdz šim datumam savu plānu bija iesniegušas tikai četras dalībvalstis – Dānija, Nīderlande, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Nevalstiskās organizācijas – Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) un Globālais tiesiskās rīcības tīkls (GLAN) uzskata, ka ES valstu noteiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumi ir prettiesiski. Tās ir iesūdzējušas Eiropas Komisiju tiesā. NVO noslēguma dokumentā apgalvo, ka Eiropas izpildinstitūcija katrai ES valstij līdz 2030. gadam ir noteikusi nelikumīgus ikgadējos emisiju ierobežojumus ēku, lauksaimniecības, atkritumu, rūpniecības un transporta nozarēs, kas aptver tikai aptuveni 57% no kopējām ES-27 siltumnīcefekta gāzu emisijām. NVO uzskata, ka tiesību akti joprojām ir nepietiekami un noved ES kopējo klimata mērķu sasniegšanu no Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C ierobežojuma. Tiesa plāno piešķirt lietai prioritāti.