26. novembrī, Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji kopīgi nāca klajā ar paziņojumu, aicinot Eiropas Padomi (EP) sniegt skaidrus politiskus norādījumus par ES mežu uzraudzības sistēmas priekšlikuma darbības jomu, mērķiem un instrumentiem. Aicinājumu EP parakstījušas trīs organizācijas CEPF (Eiropas Meža īpašnieku konfederācija), COPA-COGECA (Eiropas Lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu asociācija) un EUSTAFOR (Eiropas valstu mežu asociācija).
Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji pauž atbalstu dalībvalstu ekspertiem, gaidot Eiropas Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejas turpmākus norādījumus par nākamajiem soļiem saistībā ar priekšlikumiem ES regulai par noturīgu Eiropas mežu uzraudzības sistēmas izveidi.
Visā likumdošanas procesā un kopš Komisijas pirmajām apspriedēm par priekšlikumu iespējamam tiesību aktam, Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji ir pastāvīgi pauduši bažas par tā darbības jomu, pievienoto vērtību un ierosinātajiem instrumentiem. Lai gan Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji pilnībā atbalsta vispārējo principu par Eiropas mežu noturības uzlabošanu, ir būtiskas iebildes par to, vai priekšlikums ir piemērots instruments šā mērķa sasniegšanai. Datu vākšanai par mežiem un/vai meža vērtību ķēdi būtu jākalpo konkrētiem, skaidriem mērķiem to turpmākai izmantošanai. Papildus datu vākšanai ir jānoskaidro tādi jautājumi kā īpašumtiesības, informācijas izpaušana un iespējamā turpmākā datu interpretācija un izmantošana, lai apmierinātu konkrētas ES politikas vajadzības.
Monitoringa mērogs un biežums jāpielāgo paredzētajam mērķim. Lai nodrošinātu jēgpilnu informāciju, kas ļautu sekot līdzi tendencēm Eiropas mežos, būtu jāiegūst apkopoti dati par valsts mežu stāvokli.
Dalībvalstu valsts meža inventarizāciju institūcijas jau ilgstoši veic monitoringu un ir uzkrājušas pieredzi, lai efektīvi vāktu attiecīgos datus, tos interpretētu un analizētu vietējā kontekstā. Tāpat dalībvalstu valsts meža inventarizāciju institūcijām ir jāpaliek jebkuras turpmākās ES mežu uzraudzības pārvaldības centrā. Tas ļautu veikt nepieciešamo lokālo datu interpretāciju un izvairīties no dārgas esošo sistēmu dublēšanās. Tā vietā, lai pieprasītu neapstrādātus datus no atsevišķām meža vienībām, dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo ES līmenī par novērotajām tendencēm savos mežos.
Turklāt meža monitoringa un ziņošanas saskaņošana un standartizācija ES līmenī nedrīkstētu apstrīdēt spēkā esošos valsts tiesību aktus par datu īpašumtiesībām, koplietošanu un izpaušanu. Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji uzsver, ka meža datos, jo īpaši telpiski skaidri norādītajos datos, var būt ietverta sensitīva informācija, kas saistīta gan ar privātā, gan valsts īpašuma īpašumtiesībām, kā arī ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbību saistīta informācija. Šis priekšlikuma projekta aspekts ir rūpīgi jāapsver, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību.
Bez tam, lai nodrošinātu, ka meža dati tiek vākti un interpretēti arī atbilstoši starptautiskajam kontekstam, ES būtu jāsaskaņo ar esošajām starptautiskajām ziņošanas sistēmām, piemēram, FOREST EUROPE, ICP-Forest vai FAO-UNECE, kas jau nodrošina nepieciešamo saskaņošanu un standartizāciju.
Attiecībā uz savākto datu kvalitātes kontroli, verifikāciju, validāciju un interpretāciju, ir svarīgi iesaistīt labi izveidotas, pieredzējušas iestādes valsts un starptautiskā līmenī.
Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji cer un paļaujas, ka iepriekš minētie novērojumi palīdzēs rast reālu risinājumu priekšlikumam mežu uzraudzības sistēmai ES, kā arī apņemas veidot konstruktīvu dialogu ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai palīdzētu veidot efektīvu un līdzsvarotu sistēmu.