Eiropas Savienības jaunais regulējums nenoliedzami ietekmēs koksnes piegādes ķēdēs, tāpēc, t.s., EUDR (Atmežošanas regula) ir uzmanības centrā.

2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā jaunā ES regula par piegādes ķēdēm, kurās netiek veikta atmežošana (EUDR). Tam vajadzētu novērst mežu degradāciju, īpaši lauksaimniecības nozarē (lopkopība, sojas, palmu eļļas plantācijas u. c.). Regula ietver arī vairākus papildu pienākumus un jautājumus attiecībā uz koksnes tirdzniecību.

Lai pēc iespējas ātrāk sniegtu aptverošāku šīs regulas interpretāciju, ES finansētā projekta LIFE Legal Wood ietvaros tika sniegta informācija par galvenajiem jau noteiktajiem datiem un par iespējamo konkrēto praktisko nozīmi, ar ko koksnes tirgotāji saskarsies pēc 18 mēnešiem – t. i., 2024. gada 30. decembrī. Līdz šim veiktie situācijas novērtējumi, tomēr, neesot ticami. Šajā pasākumā netika sniegta garantija par novērtējumu precizitāti. Šobrīd, faktiski, ir pieejamas tikai interpretācijas par publicēto EUDR dokumentu. Tas būtu jāņem vērā, sākot strādāt saskaņā ar Atmežošanas regulā prasīto.

Tika sniegts paskaidrojums, ka no 2024. gada 30. decembra aizstātā Atmežošanas regula (EUTR) vēl trīs gadus būs spēkā attiecībā uz mežizstrādi, kas notikusi līdz 2023. gada 29. jūnijam. Vēl ir jāvienojas par to, kā būs jārīkojas ar specializēto kategoriju koksnes izstrādājumiem. Vienošanās būs nepieciešama arī par kokaudzēm, kas tika nocirstas pirms šī datuma, bet kokmateriāli nebūs pārdoti līdz 2027. gada 30. decembrim.

Piemērojamā darbības joma ir plašāka par EUTR ietekmes sfēru attiecībā uz koksni un koksnes izstrādājumiem. EUDR attiecas uz visu nomenklatūras 44. nodaļu, t. i., arī uz līmētiem kokmateriāliem, logu brusām, masīvkoka paneļiem, kokoglēm, koka stabiem, instrumentu rokturiem, inkrustētiem darbiem un koksnes ēveļskaidām un t.s. koksnes miltiem. Ka arī uz drukātu papīru. Izņēmums ir otrreizējās pārstrādes produkti no koksnes atliekām un lietojumā esošie produkti, kuru sastāvā nav koksnes.

Ar EUDR tiks paplašināts arī to uzņēmēju un tirgotāju loks, uz kuriem attieksies šī regula. Katrs eksportētājs tagad ir arī uzņēmējs šīs regulas izpratnē. Arī pārstrādātāji tiek uzskatīti par tirgus dalībniekiem, kas laiž produktu tirgū, ja tie ražo preces no koksnes (produkta), uz kurām attiecas cits tarifa numurs. Saskaņā ar šo interpretāciju turpmāk tirgus dalībnieki, visticamāk, būs importētāji, eksportētāji, uzņēmumi, kas izstrādā koksni Eiropas Savienībā, un dažādi pārstrādes uzņēmumi.

Atmežošanas regulā par tirgus dalībniekiem uzskata arī uzņēmumus, kas nav MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), t. i., tādus, kas bilances datumā ir pārsnieguši vismaz divus no trim attiecīgajā ES direktīvā noteiktajiem lieluma rādītājiem (kopējie aktīvi: 20 miljoni eiro; neto apgrozījums: 40 miljoni eiro; vidējais darbinieku skaits: 250). Tomēr tas vienmēr jāattiecina uz atsevišķiem uzņēmumiem, nevis uzņēmumu grupām.

Ir veikts arī apkopojums, kas dažādiem uzņēmējiem ir jādara saskaņā ar EUDR. Tiem, kas produktu laiž tirgū, kā arī lielajiem tirgotājiem un importētājiem ir jāpārbauda, vai preces pirms laišanas tirgū nav no atmežotām platībām, mežu degradētām teritorijām un ir ražotas saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem kā daļa no attiecīgās uzticamības pārbaudes sistēmas. Būs jāsastāda uzticamības pārbaudes deklarācija par katru atsevišķu piegādi. Tirgus dalībnieki piegādes ķēdē var atsaukties uz savu piegādātāju deklarāciju. Ja nav iesniegta uzticamības pārbaudes deklarācija, importa un eksporta muitošana nav iespējama. Pienācīgas rūpības deklarāciju, iespējams, var izsniegt arī pilnvarots pārstāvis (mežsaimnieku apvienība u. c.). Būtu jādara pieejama informācijas sistēma, kurā deklarācija būtu augšupielādējama. Tā veic arī aptuvenu ticamības pārbaudi – vai norādītās platības patiešām atrodas uz attiecīgajā teritorijā. Iesniedzot deklarāciju, persona uzņemas atbildību par preču likumību.

Pienācīgas pārbaudes deklarācijas saturam jāietver uzņēmēja nosaukums un adrese, kā arī produkta apraksts, tostarp daudzums un koku sugas, ciršanas valsts, tostarp ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī esošās deklarācijas numurs par šo piegādi. Tajā arī jāapstiprina, ka ir piemērota pienācīgas pārbaudes sistēma un ka produkts ir zema riska pakāpe.

Attiecībā uz datu aizsardzību tikai muitai un iestādēm jābūt iespējai iepazīties ar faktisko uzticamības deklarāciju. Pati piegādes ķēde strādā ar atsauces numuriem vai arī tai būtu jāspēj izmantot t.s.žetonus, lai kontrolētu, kuru informāciju kas var skatīt. Dažos scenārijos piegādātāju aizsardzība joprojām ir problemātiska, kamēr nav rasti konkrēti risinājumi informācijas nodošanai.

MVU tirgotājiem un uzņēmējiem, kuri nav izplatītāji, nav jāizveido uzticamības pārbaudes deklarācija, bet gan jāapkopo informācija, ko sniedz viņu piegādes ķēdes priekšgājēji un pēcteči, un tā jāglabā piecus gadus. Vēl joprojām neskaidrības jautājumā vai un kā šādam tirgus dalībniekam būtu jāuzņemas atbildība un saistības produkta izcelsmes apšaubīšanas gadījumā.

Tirgotājiem, kas nav MVU, ir jāiesniedz uzticamības pārbaudes deklarācija, un viņu uzdevums ir arī nodrošināt, ka piegādātāji ir piemērojuši pareizu uzticamības pārbaudes sistēmu. Iespējams, šeit būs nepieciešama ticamības pārbaude. Vēl būs jānoskaidro, kas tieši piemērojams, ja MVU tirgotājs atrodas piegādes ķēdes vidusdaļā un tam nav jānodod nekādi citi likumības pierādījumi, izņemot atsauces numuru. Ir iespējamas līgumiskas vienošanās, kas paredz informācijas pārsūtīšanu no iepriekšējā piegādātāja. Pretējā gadījumā atbildība arī šajā gadījumā ir grūti pārvaldāma. Atkarībā no uzņēmuma lieluma eksportētājiem ir tādi paši pienākumi kā MVU un tirgus dalībniekiem, kas nav MVU.

“Vienkāršotajai uzticamības pārbaudei” būtu jārada neliels birokrātijas samazinajums šajā jautājumā. Tā paredz visu pasaules valstu klasifikāciju valstīs ar zemu, normālu un augstu mežu izciršanas risku. Par kokmateriāliem, kas iegūti zema riska valstī, saskaņā ar uzticamības pārbaudes sistēmu būtu jāpieprasa tikai informācijas apkopošana. Riska novērtējumu un riska mazināšanu var neveikt. Diemžēl vairumā gadījumu informācijas vākšana, visticamāk, tik un tā nozīmē vislielākās problēmas. Salīdzinot ar EUTR, to papildina pierādījumi par atbilstību cilvēktiesību, nodokļu un darba tiesību aktiem, kas piemērojami ražotājvalstī. Tāpat būs nepieciešami pierādījumi par korupcijas neesamību un iepriekšēju dialogu ar ieinteresētajām personām, piemēram, pamatiedzīvotājiem. Minēto valstu saraksts līdz 2024. gada beigām, visticamāk, nebūs sagatavots.

Informācijas vākšanā ir iekļautas arī precīzas ģeokoordinātes – ar sešām zīmēm aiz komata – zemes gabalam, kurā koksne ir iegūta. Ja platība ir mazāka par 4 ha, pietiek ar vienu punktu, bet, ja platība ir lielāka par 4 ha, ir vajadzīgs poligons. Vienmēr jānorāda visi iespējamie izcelsmes zemes gabali. Papildus Google Maps ir arī citi avoti, tāpēc vienmēr jānorāda izmantotā koordinātu sistēma.

Jāiesniedz arī pierādījumi, ka produkts nav veicinājis atmežošanu vai mežu degradāciju. Šaubu gadījumā šeit jāizmanto precīza meža definīcija. Parasti par mežu uzskata arī stādījumus un neapmežotas platības, kas radušās mežizstrādes vai dabas katastrofu rezultātā, bet par mežu neuzskata agromežsaimniecības darbības. Savukārt atmežošana ir tikai un vienīgi meža pārvēršana lauksaimniecības zemē, nevis, piemēram, ceļu būve. Atskaites datums, lai novērtētu, vai ir notikusi atmežošana, ir 2020. gada 31. decembris. Koksni no platībām, kas līdz šim brīdim tika uzskatītas par mežu un pēc tam tika atmežotas, vairs nedrīkst laist tirgū. Lai šo statusu varētu noskaidrot no sava galda mājās, var izmantot dažādus pakalpojumus. Līdz 2024. gada beigām būtu jārada dažādi ērti lietojami rīki.

Savukārt meža degradācija ir pirmatnējā meža vai dabiski atjaunojama meža pārvēršana par stādītu mežu, plantāciju mežu vai citu meža zemi. Arī šajā gadījumā galvenais datums ir 2020. gada 31. decembris. Kokmateriālus nedrīkst importēt no zemes, kas no pirmatnējā meža statusa ir pārveidota par stādītu mežu vai plantāciju mežu – vai citu apmežotu platību – vai no dabiski atjaunojoša meža statusa (vairāk nekā 50% no galīgās krājas) ir pārveidota par plantāciju mežu vai citu apmežotu platību. Joprojām nav noskaidrots, kā tieši dabiski atjaunojušies meži būtu galīgi jānošķir no stādītā meža. Var izmantot satelītattēlus, meža apsaimniekošanas plānus vai iekšējo un/vai ārējo revīziju. Mežizstrāde un apmežošana pirmatnējos mežos saskaņā ar EUDR kopumā nav aizliegta.

Ja ir jāveic riska novērtējums, t. i., standarta uzticamības pārbaudes, nevis “vienkāršotās uzticamības pārbaudes” gadījumā, EUDR ir paredzēti atbilstoši kritēriji, kas ļauj nošķirt nenozīmīgu un nenozīmīgu risku. Piemēram, tiek iekļauts valsts novērtējums, kā arī norādes par mežu izciršanu vai mežu bojāšanu konkrētajā reģionā, kā arī korupcijas problēmas, bruņotu konfliktu rašanos un sadarbību ar jebkurām pamatiedzīvotāju grupām un to pretenzijām uz attiecīgo koksnes ieguves un ražošanas teritoriju. Turklāt ir jāņem vērā sajaukšanās risks ar nelegālām precēm un pamatotas trešo personu bažas, kas jāpārbauda iestādēm, attiecīgi, jāveic ticamības pārbaude. Novērtējumā tiek ņemta vērā arī piegādes ķēdes sarežģītība.

EUDR gadījumā FSC vai PEFC sertifikāts joprojām netiek uzskatīts par pietiekamu riska samazināšanas pasākumu, taču tam joprojām ir pozitīva ietekme. Imports no FLEGT valstīm joprojām tiek uzskatīts par likumīgu. Joprojām ir jāvērtē mežu izciršana un mežu degradācija. CITES nav minēta EUDR. Tomēr licenci var izmantot arī kā likumības pierādījumu. Sākot ar papildu informāciju par neatkarīgu trešo personu veiktām revīzijām un beidzot ar zinātniskajiem pārskatiem. Šaubu gadījumā ir jāpiemēro visi iespējamie rīki, lai veikti pilnu pārbaudi (kā tas ir EUTR gadījumā). Tiks prasīta riska pārvaldības prakse, visaptveroša ziņošana – un uzņēmējiem, kas nav mazie un vidējie uzņēmēji, arī vadības līmeņa atbilstības amatpersonas iecelšana. Jebkurā gadījumā lielajiem uzņēmumiem būs jāsagatavo gada ziņojumi par EUDR piemērošanu.

Pašlaik pasaulē katru gadu tiek zaudēti 10 miljoni hektāru mežu. ES imports ir atbildīgs par 10% – t. i., 1 miljonu hektāru – no atmežošanas, ko izraisa zemes izmantošana. Tomēr galvenais iemesls (saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem tropos tas ir 90 līdz 99%) ir lauksaimniecība, nevis mežizstrāde. Līdz ar to var apšaubīt, vai koksnes iekļaušana šajā regulā patiešām spēs novērst ievērojamus zaudējumus, savukārt tās īstenošana – iespējams, nevajadzīgi – rada papildu darbu daudziem uzņēmumiem. Tas arī samazina importa uzņēmējdarbības iespējas tām valstīm, kuras visstingrāk ievēros EUDR prasības. Savukārt, citur ir vieglāk iekļūt Eiropas Savienības tirgū. Tieši šajā jautājumā lielākas cerības saistās ar EUDR, kas aizstāj EUTR (iepriekšējā regula), jo tā ne tikai paredz noteikt atbildību katram atsevišķam piegādes ķēdes posmam, bet arī ievieš minimālās pārbaudes prasības pašām iestādēm. Iestādēm būs jāpārbauda 1% importa no zema riska valstīm, 3% no normāla riska valstīm un 9% no augsta riska valstīm. Tas paredzēts, lai novērstu tirdzniecības novirzīšanos uz mazāk prasīgām dalībvalstīm. Jānosaka arī augsts sodu diapazons – maksimālajam sodam jābūt vismaz 4% no tirgus dalībnieka apgrozījuma ES. Tomēr tas paliek iestāžu ziņā. Ir jāpublicē arī to uzņēmumu “melnais saraksts”, kas notiesāti par EUDR pārkāpumiem.

Eiropas asociācijas aicina ierobežot ozolkoka baļķu eksportu

Eiropas ozolkoka apaļkoku eksporta apjoma straujais pieaugums uz Ķīnu 2022. gadā ir rosinājis virkni Eiropas meža produktu asociāciju censties Eiropas Komisijai (EK) pierādīt, ka šī tirdzniecība ir “sasniegusi neilgtspējīgu līmeni un var apdraudēt (ES) nozares dzīvotspēju”. Šos centienus īsteno EOS kopā ar Eiropas Paneļu federāciju (EPF), Eiropas Parketa nozares federāciju (FEP), Eiropas Mēbeļu rūpniecības konfederāciju (EFIC), Eiropas Biroja mēbeļu federāciju (FEMB) un Itālijas Federlegno ar juridiskās kompānijas Van Bael and Bellis palīdzību. EOS uzskata, ka līdz šim EK nav pārliecinājusies par nepieciešamību ierobežot ozolkoka apaļkoku eksportu vairāku iemeslu dēļ:

• Pastāv pretpasākumu risks, jo Ķīna varētu veikt pasākumus, reaģējot uz jebkuru rīcību, kas ierobežo apaļkoku eksportu (gan kokapstrādes nozarē, gan citās nozarēs).

• Ķīnas uzņēmēji vai eiropieši, kas rīkojas to vārdā, palielina meža īpašnieku iespējamo klientu loku: tātad tas, kas ir slikti kokapstrādes nozarei, ir labi meža īpašniekiem. Tas ir tirgus rezultāts. Tāpēc EK iesaka Eiropas nozarei risināt sarunas un rast risinājumus ar meža īpašniekiem uz vietas.

EK nav saņēmusi faktiskus pierādījumus, kas liecinātu par kritisku būtiskas preces trūkumu, kad ES interesēs būtu nepieciešama tūlītēja iejaukšanās. EK biroju Pekinā veiktajā izmeklēšanā nav atrasti pierādījumi, ka Ķīnas apaļkoku importa tirdzniecība un ar to saistītā apstrādes rūpniecība tiek subsidēta pretēji PTO noteikumiem. EOS atzīmē, ka EK ir “ieinteresēta uzturēt diskusiju, un nevar pilnībā izslēgt pasākumus apaļkoku eksporta ierobežošanai”.

Eiropā saspringta situācija lapu koku baļķu piedāvājumā

Lapu koksnes baļķu pieejamība Eiropā pašlaik ir pakļauta ievērojamam spiedienam, ko rada mežu produktivitātes samazināšanās klimata traucējumu dēļ, arī pieaugošais apaļkoku eksports uz Ķīnu un virkne jaunu politikas un regulatīvo pasākumu.

Tas nozīmē, ka Eiropas lapu koksnes cenas ir saglabājušās relatīvi stabilas, jo īpaši ozolkoka cenas, lai gan patēriņš samazinās ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Šādi ir galvenie secinājumi no jūnijā publicētā Eiropas Kokapstrādes organizācijas (EOS) jaunākā gada pārskata.

EOS dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Francija, Latvija, Norvēģija, Rumānija, Latvija, Šveice, Somija, Vācija, Zviedrija un Šveice.

1958. gadā izveidotā Eiropas Kokapstrādes nozares organizācija (EOS) ir bezpeļņas asociācija, kas atrodas Briselē un pārstāv Eiropas kokapstrādes nozares intereses Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Gada pārskatā iekļauti dati par zāģmateriālu ražošanu un patēriņu 11 EOS dalībvalstīs, kā arī par Apvienoto Karalisti un Itāliju kā lielākajām patērētājām. EOS lēš, ka kopējais zāģbaļķu produkcijas apjoms 13 valstīs 2022. gadā bija 92,3 miljoni kubikmetru, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Skujkoku zāģmateriālu ražošana 13 valstīs 2022. gadā samazinājās par 4% līdz 86,6 miljoniem kubikmetru, taču tas joprojām bija otrs augstākais gada ražošanas apjoms kopš laika pirms 2008. gada finanšu krīzes. Skujkoku zāģmateriālu ražošana šajās valstīs no 2013. līdz 2021. gadam gandrīz nepārtraukti pieauga.

Zāģmateriālu ražošana no lapu koksnes 13 EOS valstīs 2022. gadā samazinājās par 6% līdz 5,7 miljoniem kubikmetru. Atšķirībā no skujkoku kokmateriāliem lapu koksnes zāģmateriālu ražošana šajās valstīs laikā no 2015. līdz 2019. gadam saruka un tikai 2021. gadā uz īsu brīdi palielinājās, kad COVID mājokļu labiekārtošanas aktivitāšu laikā strauji pieauga pieprasījums. Lapu koksnes zāģmateriālu ražošana pagājušajā gadā tikai nedaudz pārsniedza 2020. gada rādītājus un bija otrajā zemākajā līmenī kopš 2013. gada. EOS prognozē, ka 2023. gadā kopējā zāģmateriālu ražošana 13 valstīs samazināsies vēl par 2% līdz 90,1 miljonam m3, no kuriem zāģmateriālu ražošana no skujkoku koksnes samazināsies par 2% līdz 84,6 miljoniem kubikmetru, bet zāģmateriālu ražošana no lapu koksnes samazināsies par 4% līdz 5,5 miljoniem kubikmetru.

Attiecībā uz lapu koksni EOS norāda, ka trīs Eiropas lielākās kokmateriālu ražotājvalstis – Rumānija, Francija un Vācija – ziņo par ievērojamu samazinājumu 2022. gadā.

Šādu situāciju vairāk noteica apaļkoku piedāvājuma ierobežojumi, nevis patēriņa samazināšanās, lai gan pagājušā gada otrajā pusgadā tirgū, īpaši Vācijā un Rumānijā, bija vērojama pieprasījuma samazināšanās.

EOS norāda, ka “valstu un Eiropas tiesību akti ierobežo izejvielu pieejamību, bet daudzas lapu koksnes sugas joprojām netiek pietiekami izmantotas. Arī dažu sugu, piemēram, dižskābarža, kvalitāte pasliktinās, un tas rada jaunas problēmas daudzām kokapstrādes rūpnīcām. Un tas notiek ne tikai Vācijā , bet arī citās valstīs.

Lapu koksnes uzņēmumus, kas ir atkarīgi no ārējās tirdzniecības, negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija: tālo pārvadājumu eksportu kavē augstie pārvadājumu tarifi, ar pandēmiju saistītā spriedze Ķīnā un strauji augošās degvielas cenas”.

Vēl viena problēma, kas saistīta ar piedāvājumu, pēc EOS datiem, ir tā, ka ievērojama daļa apaļkoksnes, jo īpaši ozola, kas ir vispopulārākā Eiropas lapu koksnes suga, tiek eksportēta uz Ķīnu. Koksne tiek novirzīta no Eiropas zāģētavām. Ķīnas importa dati liecina, ka 2022. gadā ozolkoka baļķu imports no Eiropas valstīm (izņemot Krieviju) bija 981 000 kubikmetru, kas ir par 20% vairāk nekā 818 000 kubikmetru iepriekšējā gadā.

Tiek lēsts, ka kopējais zāģbaļķu patēriņš 13 EOS valstīs 2022. gadā samazināsies par 13% līdz 63,8 miljoniem kubikmetru, un paredzams, ka šogad tas samazināsies vēl par 2%. Skujkoku zāģmateriālu patēriņš 2022. gadā samazinājās par 14% līdz 58,7 miljoniem kubikmetru, un tiek prognozēts, ka šogad tas samazināsies par 2%. Lapu koksnes zāģmateriālu patēriņš 2022. gadā samazinājās par 10% līdz 5,2 miljoniem kubikmetru, un tiek prognozēts, ka šogad tas samazināsies vēl par 1%.

Eiropas lapu koksnes zāģmateriālu patēriņa kritums ir saistīts ar vietējās lapu koksnes, īpaši vispopulārākās sugas – ozola, piegādes trūkumu. Tas uzturēja augstas cenas laikā, kad pieprasījumu mazināja plašākas ģeopolitiskās un ekonomiskās problēmas. Karš Ukrainā īpaši negatīvi ietekmēja pircēju noskaņojumu, veicinot ļoti strauju enerģijas cenu un plašāku inflācijas pieaugumu, kas savukārt izraisīja lielu procentu likmju pieaugumu un strauju aizņemšanās izmaksu kāpumu Eiropas valstīs.

Lai gan kara Ukrainā tiešā ietekme uz lapukoksnes zāģmateriālu piedāvājumu Eiropā bija ievērojama, tā nebija tik spēcīga kā skujkoku nozarē. Saskaņā ar EOS datiem: “Krievijas imports veido aptuveni 0,5% no kopējā ES lapu koksnes zāģmateriālu patēriņa, bet Ukrainas imports veido aptuveni 2,5-3% no Eiropas patēriņa, tātad kopumā šo trīs valstu tirgus daļa kopā ir aptuveni 3-3,5%. Baltkrievija neeksportē zāģmateriālus uz Eiropu. Svarīgi ir tas, ka Ukrainas zāģbaļķu eksports pārsvarā ir vērtīgi zāģēti ozolkoka izstrādājumi”.

Austrijas kokzāģētavas ievērojami samazina piedāvājumu un zāģbaļķu cenas krītas

Jūlijā vispārējie pamatnosacījumi Austrijas koksnes tirgū ir ļoti slikti. Gan zāģbaļķu cenas, gan pārdotie daudzumi ir ļoti zemā līmenī. Austrijas kokzāģētavas cenšas novērst turpmāku situācijas pasliktināšanos, ievērojami samazinot piedāvājumu. Tā iemesla dēļ tiek pagarināts gan atvaļinājumu periods, gan tehniskās apkopes pārtraukumi, kas ir ierasti vasaras mēnešos.

Södra uzrāda sliktāku rezultātu. Uzņēmums sagaida, ka tirgus būs sarežģīts

Södra 2023. gada otrajā ceturksnī uzrādīja sliktāku rezultātu. Rezultāts atspoguļo Södra galveno produktu tirgus apstākļu pasliktināšanos.

“Mēs saskaramies ar vājāku ekonomiku, augstu inflāciju, dārgākiem izejmateriāliem un mainīgu klimatu. Izmaiņas, ar kurām saskaramies, ir globālas pārmaiņas, kas ietekmē gan mežu, gan tirgu,” uzņēmuma pārskatā par otro ceturksni komentēja Södra izpilddirektore Lotta Lyrå. Neto apgrozījums samazinājās par 18,2% – līdz 7322 miljoniem Zviedrijas kronu (8953). Darbības peļņa bija 464 miljoni Zviedrijas kronu (2325), un darbības peļņas norma bija 6,3% (26,0%). Peļņa pēc nodokļu nomaksas bija SEK 309 miljoni (1 961), kas ir par 84,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

“Ceturkšņa laikā Södra guva ievērojami zemāku rezultātu salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējos gados, taču, ņemot vērā tirgus apstākļus, rezultāts ir stabils,” norādīja Lotta Lyrå. “Attiecībā uz zāģmateriālu izstrādājumiem un ilgtspējīgu būvniecību no koksnes saglabājas nenoteiktība par to, kā attīstīsies pieprasījums. Tomēr tiek lēsts, ka tas palēnināsies. Pieprasījums pēc celulozes būs vājš, un šķiet, ka cenas tuvākajā nākotnē samazināsies. Gada beigās tiek lēsts, ka pieprasījums nedaudz pieaugs, taču nav skaidrs, cik lielā mērā,” par nākotnes perspektīvām raksta uzņēmums.

Paredzams, ka viss 2023. gads būs sarežģīts gads, taču ilgtermiņā Södra galveno produktu perspektīvas tiek vērtētas kā labas. Ilgtspējīgu meža produktu pieprasījumu labvēlīgi ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme. Södra ziņo, ka pāreju uz ilgtspējīgāku bioekonomiku veicinās arī stingrāki klimata mērķi.

Skujkoku zāģbaļķu pieprasījums ir attiecīgi samazinājies. Pircēji dažkārt pat pārtrauc spēkā esošos līgumus. Jauni līgumi tiek slēgti reti, un tikai uz īsu laiku par ievērojami pazeminātām cenām. Dažu pēdējo nedēļu laikā vadošās sortimenta egles A/C 2b+ cena ir samazinājusies līdz pat 20 eiro par kubikmetru, lielāko daļu laika nokrītoties zem €100 robežas.

Priežu baļķu realizācija ir gandrīz apstājusies. Daži zāģbaļķi tiek iepirkti kā rūpnieciskā apaļkoksne. Pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes ir šim gadalaikam ierastajā līmenī. Reģionālajā līmenī cenas samazinājās arī rūpnieciskajai apaļkoksnei. Vienīgais stabilais sortiments ir lietošanai gatava malka. Notiek iepriekšējās sezonas cenu piemērošana, ja pieprasījums saglabājas.

Jūlijā nedaudz palielinājušās granulu cenas Vācijā

2023. gada jūlijā koksnes granulu cena Vācijā nedaudz pieauga. Saskaņā ar Vācijas Granulu institūta (DEPI) datiem viena tonna maksā vidēji €422,51 – par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Cena ir nedaudz zemāka par 16,8%, kas ir ievērojami zemāka par iepriekšējā gada līmeni. Cenu attīstība, kas ir netipiska šim gadalaikam, iet roku rokā ar izejvielu cenu pieaugumu, ko izraisīja ierobežojumi būvniecības nozarē. Tā rezultātā kokzāģētavas nestrādā ar pilnu jaudu. Kilovatstundu granulu siltumenerģijas ir iespējams iegūt par 8,45 centiem.

Tālāk norādītas reģionālās granulu cenu atšķirības 2023. gada jūlijā (6 t pārdošanas apjoms):

Vācijas dienvidos granulu cena ir vidēji 420,15 €/t, kam seko valsts vidusdaļa ar 423,36 €/t. Ziemeļvācijā un Austrumvācijā granulas ir nedaudz dārgākas – 431,10 €/t. Tas, ka jūlijā vidējā vērtība valstī ir zemāka par reģionālo cenu vērtību, pamatojas uz aprēķinu metodiku. Lielāki daudzumi (26 t) 2023. gada jūlijā tiks tirgoti ar šādiem nosacījumiem: Dienvidvācija: 403,67 €/t, Valsts centrāla daļa: 407,46 €/t, Ziemeļi/Austrumi: 419,76 €/t (cenas norādītas ar PVN).