Nesen veiktajā padziļinātajā pētījumā “Preliminary Evidence of Softwood Shortage and Hardwood Availability in EU Regions” (Sākotnējie pierādījumi par skujkoku trūkumu un lapu koku pieejamību ES reģionos) atklāta ievērojama koksnes piedāvājuma nelīdzsvarotība Eiropas meža bioekonomikas sektorā. Vāgeningenas Universitātes, Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) un citu institūciju pētnieki analizēja Eiropas Meža nozares datubāzes (EUFID) datus, atklājot kritisku neatbilstību starp koksnes resursiem un apstrādes jaudām Eiropas valstīs. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai gan Eiropas mežsaimniecības infrastruktūra ir plaša, tā var nebūt pilnībā atbilstoša ne pašreizējam, ne nākotnes pieprasījumam pēc koksnes.

EUFID dati rāda ievērojamas koksnes pārstrādes jaudas visā Eiropā. Celulozes un papīra ražotņu jauda ir 427 miljoni m³, bioenerģijas ražotņu jauda ir 102 miljoni m³, kokzāģētavu jauda – 153 miljoni m³. Reģionālie novērtējumi Vācijā, Norvēģijā un Čehijā liecina, ka skujkoku koksnes pieejamība, kas ir ļoti svarīga kokzāģētavām un bioenerģētikai, var kļūt nepietiekama. Konkrēti, Čehijā trūkst 3,4 miljoni m³ skujkoku, Norvēģijā – 1,5 miljoni m³, Vācijā – 3,8 miljoni m³. Vācijā savukārt konstatēts lapu koksnes pārpalikums, kas lēšams 3 miljonu m³ apmērā. Pētnieki uzskata, ka tas varētu veicināt lapu koksnes pārstrādes paplašināšanos.

Koksnes piedāvājuma trūkums reģionos

Vācijā kokzāģētavas un bioenerģijas ražotnes saskaras ar sarežģītu situāciju. Ņemot vērā pārstrādes jaudu valstī, kas ir aptuveni 42,1 milj. m³, Vācijā ir pieejams ievērojams koksnes apjoms – 65,2 milj. m³. Skaitļi norāda uz koksnes kopējo pārpalikumu. Tomēr tās sadalījums liecina, ka zāģētavās trūkst skujkoku koksnes, ko kompensē lapu koksnes apjoma pārsvars. Bioenerģētikas nozarē reģistrētā nominālā jauda ir 3,7 miljoni m³, savukārt kopējā pieejamās koksnes kapacitāte ir 28 miljoni m³. Šis apjoms ietver ievērojamu daudzumu biomasas, kas paredzēta izmantošanai arī mājsaimniecību apkurē.

Rinājot par Norvēģiju, pētījumā atklājās, ka skujkoku piedāvājums neatbilst pieprasījumam kokzāģētavās un celulozes ražošanas sektorā. Neskatoties, ka kopējā nozares jauda ir 16 miljoni m³, pieejami tikai 12,1 miljons m³ piemērotas koksnes – tas atbilst tikai 75% nozares vajadzību. Jo īpaši celulozes un bioenerģētikas sektoriem ir vajadzīgi plašāki koksnes iepirkuma reģioni. Saskaņā ar pašreizējo modeli, kurā izmanto fiksētu 100 km radiusu, aptuveni puse Norvēģijas bioenerģijas ražošanas jaudas netiek nodrošināta. Tas norāda uz loģistikas problēmām, kas saistītas ar ražotņu reģionālo izvietojumu, jo īpaši attālos valsts ziemeļu apgabalos.

Čehijā kokzāģētavu rūpnieciskā jauda ir 12,4 miljoni m³, bet pieejami tikai 9 miljoni m³ attiecīgas kvalitātes skujkoku apaļkoksnes. Tas rada ievērojamu skujkoku koksnes deficītu. Arī bioenerģētikā vērojamas atšķirības – nozares jauda ir 2,5 miljoni m³, bet atbilstošas koksnes piedāvājums ir 8 miljoni m³. Šī situācija, ko vēl vairāk pasliktina mizgraužu invāzijas sekas valsts mežos, liecina, ka Čehijas kokzāģētavām var būt grūtības nodrošināt sevi ar izejmateriāliem, jo egles koksnes pieejamība turpina samazināties.

Grūtības, kas saistītas ar koksnes piegādi, liecina par nepieciešamību paplašināt resursu ieguves teritorijas

Galvenais secinājums, kas izriet no pētījuma, ir – koksnes piegādi būtiski ietekmē ierobežotais iepirkuma radiuss. Pētījumā tika izmantots 100 km iepirkuma radiuss, konstatējot, ka bioenerģētikas un celulozes nozarēm bieži vien ir vajadzīgi aizvien lielāki piegādes apgabali, jo pieprasījums ir liels. Pētnieki konstatēja: ja uzņēmumiem būtu iespēja iepirkt koksni visā valstī, resursu trūkums samazinātos. Piemēram, Vācijā, paplašinot iepirkuma teritoriju līdz valsts robežām, kokzāģētavu noslodze palielinātos līdz 90%, salīdzinot ar tikai 72% 100 km rādiusā.

Vācijā un Čehijā intensīvāka koksnes izmantošana bija centrālajos reģionos, jo īpaši ap valstu ekonomikas centriem – Berlīni un Prāgu, turpretī Norvēģijā koksnes patēriņš joprojām bija koncentrēts ap Oslo reģionu, attālākos valsts apvidos tas bija minimāls.

Ziņojumā pausts atbalsts efektīvākiem koksnes resursu sadales modeļiem reģionos un plašākām piegādes stratēģijām un iespējām. Bioekonomikas izraisītais koksnes pieprasījuma pieaugums varētu radīt koksnes deficītu, ja pašreizējās jaudas paliks nemainīgas. Bioenerģētika, kas tagad konkurē ar tradicionālajiem koksnes produktu segmentiem par izejvielām, var saskarties ar pastiprinātu konkurenci, ja netiks paplašināti ieguves reģioni. Pētnieki norāda, ka, lai optimizētu koksnes resursu piegādi, būs jāapsver plašāka iepirkumu loģistika. Vajadzēs iekļaut arī transporta infrastruktūru, ne tikai izmantojot autoceļu tīklus, bet arī maršrutus pa dzelzceļu un upēm.

Pētījuma autori aicina īstenot politiku, kas līdzsvaro bioekonomikas izaugsmi ar mežu ekosistēmu saglabāšanu, norādot uz mežu degradācijas ilgtermiņa ietekmi, norādot: “Secinājumi uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot koksnes resursu pieejamību ar nozares jaudu, jo īpaši tādēļ, ka Eiropa pārorientējas uz bioekonomiku. Bioekonomikā uzsvars tiek likts uz atjaunojamiem un vietējās izcelsmes materiāliem,” piebilstot, ka precīzas resursu prognozes ir būtiskas ilgtspējīgai nozares izaugsmei.

EUFID modelis, ko iespējams ieviest plašāk, piedāvā politikas veidotājiem un nozares ieinteresētajām personām koksnes resursu telpiskās analīzes sistēmu, kas ļauj izstrādāt pielāgotas stratēģijas meža resursu apsaimniekošanā. Šis modelis varētu palīdzēt pieņemt stratēģiskus lēmumus, piemēram, par jaunu ražotņu izveidi, esošo ražotņu resursu optimizāciju un potenciālo platību noteikšanu meža resursu saglabāšanai.