Eiropas granulu tirgiem pašlaik ir liels potenciāls

28.04.2022 |  LMSP

Eiropas Granulu konferencē (The European Pellets Conference), kas 2022. gada 6. aprīlī norisinājās Velsā, Augšaustrijā (Wels, Upper Austria), kā arī tiešsaistē, vairāk nekā 650 dalībniekiem no 60 valstīm tika demonstrētas jaunākās norises tirgū, tehnoloģijā un politikā. Lektori un klausītāji apsprieda optimālās pozicionēšanas iespējas enerģētikas pārkārtošanas laikā, kā arī ražošanas tehniskās iespējas un finansēšanas “knifus”.

Pēc Velsas mēra Dr. Andreasa Rābla (Andreas Rabl) un Augšaustrijas Energotaupības asociācijas pārstāvja Dr. Gerharda Della (Gerhard Dell) uzrunām Dr. Johans Baurs (Johannes Baur) klātesošajiem un tiešsaistes skatītājiem izskaidroja pakotnē “Fit for 55” formulētos ambiciozos Eiropas Komisijas mērķus. Cita starpā Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) pārskatītā versija šobrīd ir izstrādes posmā un, iespējams, līdz 2030. gadam paredzēs atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā patēriņā vismaz 40% apmērā līdzšinējo 32% vietā. Tādējādi atjaunojamo energoresursu loma turpinās pieaugt, un bioenerģijai jau tagad ir galvenā loma šajā jomā ar 60% īpatsvaru. Koksne kā enerģijas avots veido 70% no tās. Reģionālās un no laikapstākļiem neatkarīgās, kā arī uzticamās ražošanas priekšrocības ir acīmredzamas, taču ir jāatspēko kritika. Biomasai un jo īpaši koksnei ir perspektīva tikai tad, ja iedzīvotāji pieņems granulas un citus līdzīgus produktus. Lai to izdarītu, ir svarīgi uzsvērt šo produktu priekšrocības, kā arī atspēkot iespējamos trūkumus, piemēram, izmantojot ļoti augstus standartus attiecībā uz ilgtspējību un emisijas sertifikātus.

Irēne di Padua (Irene di Padua) no Eiropas Biomasas asociācijas (Bioenergy Europe) iepazīstināja ar jaunumiem Eiropas granulu tirgos. Viņa informēja, ka Eiropā galvenais biomasas patēriņš enerģijas ražošanai notiek privātajās mājsaimniecībās, bet rūpniecībā šis patēriņš pašlaik ir 25% apmērā. Savukārt privātajās mājsaimniecībās bioenerģijas īpatsvars atjaunojamo energoresursu kontekstā ir 84% – zemāks nekā rūpniecībā (99%). Tam ir pievienojams milzīgais izaugsmes potenciāls rūpniecības sektorā. Taču arī veco apkures sistēmu nomaiņas iekārtām ir liels potenciāls gandrīz visā Eiropā, bet jo īpaši Polijā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Grieķijā.

Visticamāk, ka granulu ražošana pasaulē līdz 2023. gadam pārsniegs 40 miljonu tonnu atzīmi. Pēdējā laikā ES, Dienvidamerika un Āzija ir bijušas tās galvenās veicinātājas. Eiropas ražošanas apjoms 2020. gadā bija 23 miljoni tonnu, no kuriem 18 miljoni tonnu – ES.

Lielākie ražotāji bija Vācija (+9,9% līdz 3,1 milj. tonnu), Krievija (+7,3% līdz 2,2 milj. tonnu), Latvija (+12% līdz 1,8 milj. tonnu), Francija (+6,3% līdz 1,7 milj. tonnu) un Austrija (+6,9% līdz 1,5 milj. tonnu)

2020. gadā granulu patēriņš Eiropā atkal bija 30,1 milj. tonnu apmērā, no kuriem 19,3 milj. tonnu – ES. No ES granulu patēriņa 61% tika izmantoti rūpniecībā, 31% privātās mājsaimniecībās un 8% komerciālai lietošanai. Galvenie patēriņa tirgi bija Apvienotā Karaliste (+3,3% līdz 9,4 milj. tonnu), Itālija (+0,1% līdz 3,4 milj. tonnu), Dānija (+2,9% līdz 2,9 milj. tonnu), Vācija (+1,3% līdz 2,3 milj. tonnu) un Nīderlande (+113,6% līdz 2,2 milj. tonnu). Lai gan Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē lielākā daļa patēriņa notiek rūpniecības sektorā, Itālijā visvairāk patērē privātās mājsaimniecības. Dānijā patēriņu lielā mērā nosaka centralizētās siltumapgādes stacijas.

Eiropas rūpniecība 2020. gadā patērēja 14,3 miljonus tonnu granulu, ES – 5,5 milj. tonnu. Galvenie patērētāji bija Apvienotā Karaliste (+3,6% līdz 8,7 milj. tonnu), Nīderlande (+150% līdz 2 milj. tonnu), Dānija (+1,8% līdz 2 milj. tonnu), Beļģija (+8% līdz 0,9 milj. tonnu) un Zviedrija (+31% līdz 0,4 milj. tonnu).

Arī jaunā iepirkuma veids apkurei ar granulām 2021. gadā dažādās valstīs atšķīrās. 2021. gadā krāsns izmantošana dominēja Francijā, Spānijā un Beļģijā un ieguva milzīgu popularitāti. Vācijā, Francijā un Austrijā katlu pārdošanas apjoms atsevišķos gadījumos dubultojās.

Padua informēja: “Lai gan Eiropa importē salīdzinoši mazu biomasas apjomu (4,9 milj. tonnu, t.i., 1% no neto enerģijas importa), tai tomēr vairāk jākoncentrējas uz vietējiem avotiem un pēc iespējas vairāk jādažādo pilnībā nepieciešamie importa avoti, jo nevar paredzēt, kā, piemēram, vidējā termiņā un ilgtermiņā turpināsies piegādes, piemēram, no Krievijas, no kurienes – papildus Kanādai, ASV un Brazīlijai – nāk pietiekami liels granulu apjoms.”

Pieprasījums vairs nav nenoteikts faktors, taču par tādu var uzskatīt politiskos pamatnosacījumus

Pēcāk izveidotajā ekspertu grupā Tomass Mets (Thomas Meth) no uzņēmuma Enviva uzsvēra, ka pieprasījuma situāciju vairs nevar uzskatīt par nenoteiktības elementu. Galu galā pieaug globālās rūpniecības vēlme pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Attiecīgi viņa uzņēmums plāno paplašināt ražošanu līdz vairāk nekā 8 miljoniem tonnu gadā. Enviva eksporta biznesā šobrīd puse no līgumiem ir noslēgta ar Āziju un puse – ar Eiropu. Tomēr lielākā daļa papildu jaudas, visticamāk, nonāks Eiropā. Ir svarīgi izmantot visu, ko var ilgtermiņā mobilizēt. Un Mets arī uzsvēra, cik svarīga ir komunikācija – piemēram, granulās nonāk tikai koksnes atlikumi, bet saules enerģijas parku izveide dažviet pasaulē arvien vairāk izraisa mežu izciršanu.

Stefans Ortners (Stefan Ortner) no uzņēmuma ÖkoFEN piebilda, cik svarīga ir emisiju pārvaldība, kur joprojām ir nepieciešamas inovācijas, lai palielinātu iedzīvotāju akceptu. Ir ļoti svarīgi būt arī labam uzstādītāju partnerim – citiem vārdiem sakot, piedāvāt vienkāršas sistēmas un uzticamu sadarbību.

Maikls Hjorts Kristensens (Michael Hjorth Christensen) no uzņēmuma CM Biomass uzskatīja, ka joprojām ir nepieciešamas lielas investīcijas ražošanas jaudā un ka tām – arī lai informētu iedzīvotājus par piegāžu drošību – ir jākļūst redzamākām.

Kristiāna Egere (Christiane Egger) no Augšaustrijas Energotaupības asociācijas arī aicināja palielināt ātrumu un jaudu, ņemot vērā lielo skaitu veco apkures sistēmu, kas turpmākajos gados tiks nomainītas.

Fransisko Puente Salve (Francisco Puente Salve) no uzņēmuma Escan Energy Consulting pievērsa uzmanību izejvielu piegādes drošībai, kam, iespējams, vajadzētu iet roku rokā ar pieaugošajiem ražošanas apjomiem Eiropas kokrūpniecībā, lai īstermiņā un vidējā termiņā kompensētu importa trūkumu no Krievijas. Taču abiem ir vajadzīgs pēc iespējas stabilāks politiskais ietvars. Tomēr attiecībā uz otro no abiem minētajiem faktoriem ir svarīgi arī pašiem meklēt dialogu un demonstrēt caurspīdīgumu un drošību, kā arī spēt sniegt atbildes uz svarīgiem jautājumiem un nodrošināt augstus, pārbaudāmus standartus. Un, runājot par kvalificētu darbinieku trūkumu, tikai komunikācija var palīdzēt aktīvi veidot nozares tēlu – potenciāls ir. Noslēgumā K. Egere aicināja apvienot spēkus, lai nodrošinātu visas nozares kopīgu izaugsmi un vienotu balsi.

Dinamiski augošajā Japānas tirgū jau ir vērojami pozitīvi politiskā stimula piemēri. Granulu imports no ASV tur tiek garantēts uz vairākiem gadiem, pateicoties enerģijas ofensīvai, kas stiprina vēlmi investēt. Kā norādīja Emanuels Vāgners (Emanuel Wagner), pašā ASV tirgū Biomasas siltumenerģijas padome (BTEC) pēc gadiem ilga darba pašlaik ir beidzot spējusi nodrošināt lielākas nodokļu atlaides granulu katliem – ja vēl ne rūpniecībai, tad līdz šim vismaz privātajam sektoram. Afonso Bertuči (Afonso Bertucci) no uzņēmuma Braspel Bioenergia arī ziņoja par projektu, kas pēta granulu izmantošanu cementa rūpniecībā, un no 2024. gada solīja papildu ražošanas jaudu – potenciāli arī eksportam.

Vācijā Martins Bentele no Vācijas Enerģijas koksnes un granulu asociācijas (DEPV) uzskata, ka šī gada piegādes drošība ir apšaubāma, ņemot vērā straujo pieprasījuma pieaugumu. Nākotnē importam kopumā vajadzētu palielināties. Bentele arī uzsvēra, ka argumentācija par cenu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem līdz šim nākusi par labu granulām. Principā gan granulu cena ir jānosaka pēc iespējas augstāka, lai ražotājiem papildu jauda atmaksātos. Lai arī turpmāk varētu apmierināt pieprasījumu – īpaši rūpniecības sektorā – viņš apsver arī ražošanas paplašināšanu un zemākas kvalitātes importu.

Eiropas granulu tirgiem pašlaik ir liels potenciāls Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*