Dabas resursu nodoklis grāmatvedībā

28.11.2022 |  Elīna Sedliņa, SIA “Deloitte Audits Latvia”

Dabas resursu nodoklis (DRN)  bieži tiek nepamatoti uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie nodokļi, līdz ar to tam netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Tomēr jāņem vērā, ka DRN objekti ir plaši sastopami katra uzņēmuma ikdienā un tā ignorēšana var radīt būtiskas sekas. 

DNR tiek aplikta virkne visdažādāko objektu (preču) un darbību: no tādām salīdzinoši “eksotiskām” darbībām kā vīngliemežu un derīgo izrakteņu ieguve līdz ļoti ierastām un plaši izmantotām precēm, piemēram, mobilajiem telefoniem, monitoriem, televizoriem un citām elektriskām un elektroniskām iekārtām, spuldzēm un transportlīdzekļiem. Būtiski atcerēties, ka DNR piemērojams arī iepakojumam, ko izmantojam gandrīz jebkurā preču piegādē. Iepriekš minētais uzskaitījums, protams, nav pilnīgs. Detalizēts DNR objektu saraksts iekļauts Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantā un saistītajos pielikumos.

Nodokļa maksātāji

Vai nodoklis jāmaksā jebkuram, kas iegādājas vai izmanto minētās preces? Protams, nē. Nodokli par videi kaitīgām precēm – elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, iepakojumu un transportlīdzekļiem – maksā persona, kas pirmā Latvijas teritorijā realizē minētās preces vai izmanto tās savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (visbiežāk Latvijas uzņēmums – minēto preču pārdevējs – vai uzņēmumi, kas ārpus Latvijas iegādājas preces savai lietošanai). Lielākā daļa uzņēmumu, kas nodarbojas ar šāda veida preču pārdošanu vai kam ir būtisks iepakojuma apjoms, parasti slēdz līgumu ar apsaimniekotāju vai ir depozīta sistēmas dalībnieks. Tas ļauj piemērot atbrīvojumu, un DNR nav jāmaksā. Jāatceras, ka līgums ar apsaimniekotāju jāslēdz visiem nodokļa maksātājiem, kuru radītā izlietotā iepakojuma apjoms gada laikā pārsniedz 300 kilogramu, kas ir salīdzinoši neliels daudzums.

Par precēm, ko uzņēmums iegādājas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokļa saistības jāatzīst tad, kad uzsākta to izmantošana

Par DNR nereti aizmirst uzņēmumi, kuriem darījumi ar elektriskajām un elektroniskajām precēm vai iepakojuma izmantošana nav ikdienas prakse, taču jāatceras, ka DNR jāmaksā arī uzņēmumiem, kas no citas valsts ieved elektropreces vai elektriskās iekārtas, transportlīdzekli, kā arī preces iepakojumā savām vajadzībām. Savukārt par resursu ieguvi DRN maksā uzņēmums, kam ir izsniegta attiecīga licence un kas faktiski nodarbojas ar minēto resursu iegūšanu no zemes dzīlēm. Papildus par DNR saistībām noteikti jādomā tiem uzņēmumiem, kuru darbība klasificēta kā piesārņojoša, un šādam darbības veidam ir izsniegta C kategorijas atļauja.

Pienākums aprēķināt nodokli

Saistības vai uzkrājumi jāatzīst, ja uzņēmumam par konkrētu pagātnes notikumu ir tagadējs pienākums veikt zināmas darbības par labu citai personai un sagaidāms, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešama resursu aizplūde, kas iekļauj saimnieciskos labumus, un uzņēmums spēj ticami novērtēt jeb aplēst pienākuma izpildei nepieciešamo summu atbilstīgi Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 146. punktam. Tātad, jāsaprot, kad tieši uzņēmumam rodas pienākums aprēķināt DRN:

par videi kaitīgām precēm – nodokli maksā par iepriekšējā pārskata periodā pirmo reizi realizētajām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsāktajām videi kaitīgajām precēm. Tātad uzņēmumiem, kas kaitīgās preces realizē, nodokļa saistības būtu jāatzīst periodā, kad tās pārdotas. Iegādes brīdī vai kamēr preces tiek uzglabātas uzņēmuma noliktavā, pienākuma maksāt nodokli nav, līdz ar to saistības grāmatvedībā nebūtu jāuzrāda. Savukārt par precēm, ko uzņēmums iegādājas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodokļa saistības jāatzīst tad, kad uzsākta to izmantošana;

par dabas resursu ieguvi nodoklis jāaprēķina, kad notikusi ieguve. Atšķirībā no videi kaitīgo preču realizācijas nodokļa saistības jāatzīst, kad dabas resurss ir izstrādāts neatkarīgi no realizācijas brīža. Līdzīgi arī piesārņošanas gadījumā – nodoklis jāaprēķina par to periodu, kad notiek lietošana vai ar piesārņošanu saistīta darbība.

Tāpat kā jebkuram citam izmaksu veidam, arī DRN uzskaitē jāievēro uzkrāšanas princips – neatkarīgi no deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa nodokļa saistības jāuzrāda periodā, kad veikta kaitīgo preču realizācija vai uzsākta izmantošana, iegūti dabas resursi un veiktas ar piesārņošanu saistītas darbības. Līdzīgi principi būtu jāievēro gadījumos, kad noslēgts apsaimniekošanas līgums – nodokļa izmaksas jāuzrāda periodā, par kuru aprēķināta apsaimniekošanas maksa neatkarīgi no rēķina saņemšanas, aprēķina biežuma vai samaksas datuma.

Kā iekļaut izmaksās?

Vai DRN izmaksas jāpievieno aktīva (krājumu, pamatlīdzekļu) vērtībai vai jāuzrāda kā pārskata perioda izmaksas? Atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 73. punktam pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas, tostarp, pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli u.c. ar pirkumu saistītus, neatskaitāmus nodokļus un nodevas. Tātad, ja par pamatlīdzekli vai tā transportēšanai nepieciešamo iepakojumu tika aprēķināts DRN, tā izmaksas jāpieskaita pamatlīdzekļa vērtībai. Arī tad, ja DRN tiek aprēķināts par precēm, kas tiek izmantotas savām vajadzībām kā krājumi, dabas resursu nodoklis jāiekļauj krājumu vērtībā, jo tas uzskatāms par papildu izdevumiem, kas tieši attiecināmi uz preces iegādi atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 14. panta 10. daļā ietvertajai iegādes izmaksu definīcijai.

Tāpat dabas resursu ieguves gadījumā – ja iegūtais resurss uzrādīts uzņēmuma bilancē kā krājumi, DRN veidos daļu no krājumu pašizmaksas, jo ir tieši saistīts ar ieguves (ražošanas) procesu, un nodokļa saistības radušās jau iegādes brīdī. Savukārt par kaitīgajām precēm, kuras uzņēmums realizē, nodoklis jāaprēķina tikai to realizācijas brīdī, tātad preču pārdevējs nodokli uzrādīs peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas tajā periodā, kad notiks preču pārdošana, nevis pieskaitīs krājumu vērtībai bilancē, jo pirms preču realizācijas pienākuma maksāt nodokli nav.

Neatkarīgi no deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa nodokļa saistības jāuzrāda periodā, kad veikta kaitīgo preču realizācija vai uzsākta izmantošana

Kā norādīt finanšu pārskatā?

Visbeidzot peļņas vai zaudējumu aprēķinā DRN izmaksas “seko” precei – ja preces pārdošana ir uzņēmuma pamatdarbība un ieņēmumi iekļauti neto apgrozījumā, DRN būtu klasificējams pārdotās produkcijas ražošanas vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksu sastāvā. Ja aktīvs tiek izmantots administratīvām vai pārdošanas vajadzībām, aktīva norakstīšana būs administratīvās vai pārdošanas izmaksas.

Kā klasificēt iepakojuma izmaksas? GPL 43.panta 2.daļa nosaka, ka bilances postenī “Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas” norāda neto apgrozījuma gūšanai pārdoto preču iegādes izmaksas un pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu ražošanas pašizmaksu. Savukārt postenī “Pārdošanas izmaksas” norāda izmaksas, kuras radušās produkcijas vai preču pārdošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas procesā vai kuras nepieciešamas, lai veicinātu preču un pakalpojumu pārdošanu saskaņā ar GPL 42. panta 2. daļu. Tātad, ja iepakojums bija nepieciešams materiāliem, kas veido daļu no pašizmaksas (krājumu vērtības), to klasificēsim pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu sastāvā, savukārt, ja iepakojums nepieciešams tikai un vienīgi transportēšanai gala klientam – pārdošanas izmaksās.

DRN piemērošana un grāmatvedības uzskaite aptver ļoti plašu jautājumu loku. Iepriekš minēti tikai daži no tiem. Ja rodas šaubas par piemērošanu, vērts pētīt sīkāk, jo nodoklis ir specifisks, un, kaut arī summas nelielu darījumu gadījumā nebūs būtiskas, veicot šīs darbības atkārtoti, ilgtermiņā un nodokli piemērojot vai uzskaitot nepareizi, var rasties būtiskas kļūdas nodokļa piemērošanā vai uzskaitē. Papildu tam pārkāpumi vides aizsardzības jomā var būtiski kaitēt uzņēmuma reputācijai.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*