Skarbs, bet svētīgs un vērtīgs bija Ogres novada un pilsētas svētku ievads, kas vietējiem un viesiem sola divas patīkamas dienas. Skarbi – jo joprojām netālu no mums rit nežēlīgs karš, kā dalībnieki arī piedalījās pasākumā Ogres valsts ģimnāzijā, svētīgi – jo notikumu aculiecinieki, lai cik subjektīvi būtu, ir un paliek kādus notikumus piedzīvojuši un, kā šai reizē, sajutuši līdz teju katrai ķermeņa šūnai.

Ievadā viesi no Ogres sadraudzības pilsētas Černihivas īsā uzrunā bilda, ka Ogrē jūtas kā mājās un ļoti cer, ka gan ogrēniešus, gan citus Latvijas iedzīvotājus drīz varēs aicināt ciemos.

Ukrainas armijas pārstāvji, savukārt, klātesošos informēja, ka Ukrainā šodien ir Karoga diena. Ogres novada mērs un nu arī Černihivas goda pilsonis Egils Helmanis virsniekiem pasniedza divus automašīnu atslēgu komplektus, sakot: “Pie ģimnāzijas ir divas automašīnas ar uzlīmēm “Uz Kursku!” Pie Kurskas gan neapstājieties!”

Ukraiņu karavīrs Oleksejs Anulja, kas 8 mēnešus atradies krievu gūstā, stundu ilgā stāstā, krāsas un tiešus izteiksmes līdzekļus nežēlodams, raksturoja Krievijā un gūstā piedzīvoto. Arī tad, ja saliek kopā nežēlīgāko, ko zinām par Staļina represijām 30. gados, 1941. un 1949. gada deportācijām, sarkanās armijas iesoļošanu Polijā un Vācijā, saprotam tikai mazu daļu no Olekseja piedzīvotā. Nežēlība, murgs, kas apvienoti ar neizskaidrojami tumsonīgu vājprātu. Pret gūstekņiem šādi izturas gan veci, gan jauni, gan mediķi, gan cietumnieki, gan tie, kas nezina, kur Ukraina atrodas un kas vispār notiek. Oleksejs uzsvēra, ka viņa stāstīto vairākkārt pārbaudījuši Ukrainas, Latvijas drošības dienesti, kā arī speciālisti Hāgas starptautiskajā tiesā. Būsim modri, lai būtu droši.