Biotopu kartēšana draud ar īpašumu vērtības kritumu

26.01.2017 |  Imants Vīksne

Drīzumā gan pa privātiem, gan valstij piederošiem īpašumiem sāks staigāt nepiederošas personas un viņu darbību rezultātā ievērojami mazināsies šo īpašumu saimnieciskā vērtība. Sekas biotopu atrašanai parasti ir mikroliegumu izveide.

Dabas aizsardzības pārvalde šogad sāk Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu kartēšanu visas valsts mērogā. No ERAF piešķirtais finansējums pasākumam Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikumi pārsniedz 8 miljonus eiro. Tajā skaitā par 254 tūkstošiem tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni pūcēm, roņiem, dīķa naktssikspārņiem un platausainajiem sikspārņiem.


Vēl par 0,6 miljoniem notiks triju teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde, bet lielais kumoss ir biotopu inventarizācija 4,2 miljonu vērtībā.


Šāda galvu reibinoša summa programmā Izaugsme un nodarbinātība biologiem būs pieejama pirmo reizi un garantēs viņiem ienākumu izaugsmi uz trim gadiem. Taču viņu darba rezultāts ievērojami ietekmēs citu interešu grupu, proti, zemes īpašniekus, kuru vidū ir arī pati Latvijas valsts. Dabas aizsardzības pārvalde gan apgalvo, ka šī projekta ietvaros aizsargājamas teritorijas netiks nedz palielinātas, nedz samazinātas. Vienīgais mērķis esot informācijas ieguve. Tomēr jautājums - kas ar šo informāciju tiks darīts tālāk. Ja biologs, pastaigājoties pa mežu, ierauga kokā melnā stārķa ligzdu vai piejūras smiltīs sīpoliņu gundegu un ievelk savā anketā ķeksīti, tālākās iespējamās sekas ir mikrolieguma noteikšana. Bet aizsargājamā teritorijā saimnieciskā darbība tiek ierobežota, un tas nozīmē, ka pēc šāda biologa apmeklējuma īpašnieks savā mežā var labi ja čiekurus lasīt. Stāvus nomiris mežs varbūt palīdz dabas daudzveidībai - mizgrauži metas, putniem ir ko ēst - taču katrai ģimenei un tautsaimniecībai kopumā tas ir zaudējums.


Pārāk dārgs prieks
Vakar intervijā Neatkarīgajai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja: «Dabas aizsardzība ir dārgs prieks, par ko ir jāmaksā, un šāda atlīdzība ir jāparedz valsts politikā. Bez taisnīgas atlīdzības īpašuma tiesības nedrīkst ierobežot. Šāda norma ir iekļauta Latvijas Satversmē.»


Taču Latvija ir ļoti zaļa zeme, un valsts nav definējusi, cik daudz teritorijas plānots izņemt laukā no ražošanas un cik tad daudz nodokļu maksātāju naudas tērēs, lai apmaksātu cilvēku bezdarbību. Biotopi ir mums visapkārt, un lielākajā daļā tie veidojušies gadu simtiem cilvēku ietekmētā vidē. Uz to norāda Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Galu galā pat Ādažu militārais poligons kļuvis par tādu dabas brīnumu tikai tādēļ, ka jau kopš 1928. gada te sistemātiski sprāgst lādiņi un notiek ugunsgrēki. Lakši, kosas, staipekņi, virši industrializētajā Eiropā varbūt ir retums, bet pie mums ļoti plaši sastopami. «Tāpēc mēs piedāvājam vienoties, cik procentus vajag aizsargāt. Jo ne visi biotopi ir tik vērtīgi vai tik apdraudēti, ka tiem nepieciešama īpaša aizsardzība,» saka A. Muižnieks.


Biotops pēc paša vēlēšanās
Pašlaik biotopu noteikšanā valda pilnīga ekspertu visatļautība. Neatkarīgā ir rakstījusi gan par paviršiem atzinumiem, gan tādiem, par ko maksa paprasīta dubultā. Nesen - arī par gadījumu, kad mikroliegums noteikts ar atpakaļejošu datumu, novedot meža īpašnieku tuvu bankrotam.
Meža īpašnieku biedrība kopīgi ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju ir vērsusies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot iesaistīties problēmas risināšanā. Izrādās, par nepieciešamību noteikt kritērijus īpaši aizsargājamo mežu, krūmāju un purvu biotopu noteikšanai valdība vienojusies jau 2013. gadā. Ir nodibināta pat speciāla darba grupa un jau tapis šo kritēriju melnraksts, taču to izvērtēšanas termiņš ir 2018. gada jūnijs. Tātad biotopu kartēšana Latvijā jau norisināsies pilnā sparā, kad vēl tikai taps pazīmju saraksts, pēc kādām biotopi nosakāmi.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Irisa Mukāne Neatkarīgo gan informē, ka Latvijā sastopamo biotopu apraksti ir veidoti pēc ES vadlīnijām un atpazīšanai tiek izmantota speciāla rokasgrāmata.


Taču ar to acīmredzot nepietiek. Valsts kancelejas atbildes vēstulē mežiniekiem teikts, ka premjers jau lūdzis vides ministru paātrināt grozījumu veikšanu noteikumos par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.


Iepirkums apturēts
Tomēr uz jautājumu, cik lielas platības Latvijas valsts var izņemt no saimnieciskās aprites, saraksts neatbildēs. Arī par pašu kartēšanas procedūru, tās veicējiem un termiņiem nekas skaidri nav zināms. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē redzams, ka iepirkuma konkurss projektam ES nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija 4,2 miljonu eiro vērtībā pērn jūnijā tika izsludināts, tad novembrī konkursa nolikums pārrakstīts, bet decembrī iepirkums apturēts. Tāpat arī konkurss par triju teritoriju aizsardzības plānu izstrādi. Kad tiks sludināts no jauna, Dabas aizsardzības pārvaldē nemāk pateikt - kaut kad tuvākajā laikā.


Toties mežu īpašniekiem jau ir izplatīts apkārtraksts, kurā viņi brīdināti par biotopu meklētāju gaidāmo ierašanos un aicināti uz labprātīgu sadarbību.


Tas izrādās pat Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts pie zemes īpašnieka pienākumiem - neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.


Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode šajā tekstā vēsta:
«Diemžēl no pieredzes zinām, ka cilvēkiem ir bažas un šaubas par biotopu kartēšanas ietekmi un pastāv nepamatoti draudi par jaunu aizliegumu radīšanu. Piemēram, dabas aizsardzības plānu izstrādes laikā aizsargājamo teritoriju apvidos Vecpiebalga un Veclaicene cilvēki, baidoties no ierobežojumiem, steidza izcirst mežus un tirgoja par nepamatoti zemām cenām. Aicinām mežu īpašniekus šoreiz būt gudriem un neļauties iebiedēšanai!» Te gan jāatgādina, ka Vecpiebalgas gadījumā, tikai pateicoties iedzīvotāju un pašvaldības reakcijai, saimnieciskās darbības ierobežojumi novadā netika paplašināti.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*