
Eiropas neatkarīgās arodbiedrības nešaubīgi uzskata, ka vides un klimata pārmaiņu problēmas ir steidzami jārisina.
ES Zaļajam darījumam (Zaļajam kursam) ir nepieciešama stingra politiskā un regulatīvā orientācija – tam nav alternatīvas. Mēs saskaramies ar dažādām nostādnēm, kuras ir jāsaskaņo.
No ekonomikas un uzņēmējdarbības viedokļa zaļā pāreja prasa būtiski pārskatīt mūsu pašreizējo sociālekonomisko modeli, kurā gan cilvēki, gan planēta parasti tiek uzskatīti par ražošanas izejvielām. Nākotne nav iespējama bez ekonomiskās izaugsmes.
No vides un klimata viedokļa, kā to pieprasa “pēdējā paaudze”, bez liekas kavēšanās ir jāekoloģizē visi mūsu ekonomikas, rūpniecības, sabiedrības un dzīves aspekti. Nav nākotnes bez saglabātas planētas.
No sabiedrības un darba ņēmēju viedokļa galvenais mērķis ir sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī kvalitatīvi, droši un cienīgi darba apstākļi un darba vietu pieejamība, lai arī kādas pārmaiņas notiktu. Nav iespējama nākotne bez cilvēku labklājības.
Kā to visu var apvienot? Atbilde ir meklējama modes vārdiņā “ilgtspējība”.
Ilgtspēja nozīmē ilgtermiņa panākumus pārejās, pielāgošanās un reformās, kas nevienu negatīvi neietekmē vai vismaz ierobežo negatīvo ietekmi. Lai nodrošinātu ilgtermiņa panākumus, ilgtspējai ir nepieciešams līdzsvars starp ekonomikas un uzņēmumu, sabiedrības un darba ņēmēju interesēm un vajadzībām un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, vidi un klimatu.
Mēs zinām, ka klimata pārmaiņu ietekme un ar tām saistītie politiskie risinājumi ļoti atšķirīgi ietekmēs reģionus, nozares, nozares un darba ņēmējus.
Kā arodbiedrības nemaldināsim paši sevi: Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai būs jāpielāgojas darba tirgiem un nodarbinātībai visās nozarēs. Lai gan tiks radītas jaunas darbavietas, daudzas citas tiks zaudētas.
Radīsies jaunas oglekļa ziņā neitrālas nozares, uzņēmumi un sektori, bet daudzi no tiem, kas ir energoietilpīgi, izzudīs. Pat ja, kā daži prognozē, tiks panākts darba vietu skaita pieaugums, darba tirgus un nodarbinātība dažādās nozarēs tiks būtiski ietekmēta.
Ņemot to vērā, ilgtspēja no sociālā viedokļa nozīmē radīt pēc iespējas vairāk jaunu “kvalitatīvu” darbavietu. Tas nozīmē pārveidot pēc iespējas vairāk neilgtspējīgu darbavietu par ilgtspējīgām darbavietām. Tas nozīmē plašas un pielāgotas pārkvalificēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas. Tas nozīmē arī atbilstošu sociālo aizsardzību tiem darba ņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar atrast jaunu darba vietu videi draudzīgākā ekonomikā.
Tas ir jāatzīst un pienācīgi jāņem vērā arī uzņēmējiem, klimata aktīvistiem un politiķiem.
Ja zaļā pāreja notiks par sliktu darba ņēmējiem, kurus vienkārši atlaidīs vai aizstās, ja tā saasinās nevienlīdzību un nabadzību, ja tā izraisīs ievērojamu darba vietu zaudēšanu un negatīvi ietekmēs mūsu ekonomiku, sabiedrību un sociālās aizsardzības sistēmas, tā zaudēs piekritējus un atbalstu. Tā nebūs ilgtspējīga. Tā cietīs neveiksmi. Tāpēc “nevienu neatstāt novārtā” ir ne tikai morāls imperatīvs, bet arī pragmatiska nepieciešamība.
Iespējams, ka klimata pārmaiņu radītā sociālekonomiskā izaicinājuma mērogs, ar ko saskaramies, ir bezprecedenta. Parastos apstākļos, lai risinātu šo klimata pārmaiņu radīto problēmu, būtu vajadzīgs laiks. Taču laika mums nav. Tādejādi ir steidzami vajadzīga ātra un iekļaujoša pieeja visās politikas jomās, iesaistot visus attiecīgos partnerus – no uzņēmumiem līdz darba ņēmējiem, no valsts līdz privātajam sektoram, no sociālajiem partneriem līdz pilsoniskajai sabiedrībai. Tagad. Šodien.
Spēcīgs sociālais dialogs, partnerības, arodbiedrības un sabiedriskie pakalpojumi ir būtiski, lai mazinātu “zaļās pārejas” negatīvās sekas, sniegtu nepieciešamo atbalstu un prasmes darba ņēmējiem, kopīgi izstrādātu sociāli taisnīgu nozaru un reģionu pārstrukturēšanu un atjaunotu līdzsvaru starp darba ņēmējiem un darba devējiem, lai darba ņēmēji gūtu labumu darba devējiem. Paredzēt konkrētas pārmaiņas. Apzināt konkrētas problēmas. Vadīt pārejas dažādās nozarēs.
Arodbiedrības zina, ka “zaļā pāreja” ir process, ka tās ietekme nav pilnībā paredzama un ka tās ieviešana nebūs perfekta. Taču, lai gan arodbiedrībām būtu jāpieņem tāda pati konstruktīva pieeja, kādu tās sagaida no uzņēmumiem un klimata aizsardzības grupām, tās nekad neatkāpsies no viena aspekta – ka cenu par pāreju maksās tikai mazāk aizsargātie.
Lai saglabātu atbilstību. Lai saglabātu nepieciešamo atbalstu. Lai nodrošinātu pārejas panākumus.
Kopā ar mūsu partneriem Bertelsmann Stiftung, Reshaping Work Foundation un EUobserver mēs, Eiropas neatkarīgās arodbiedrības (CESI), 29.-30. jūnijā Briselē rīkojām 2023. gada “Arodbiedrību Vasaras dienas”, kurās piedalījās daudzi eksperti un pārstāvji no Eiropas un starptautiskajām iestādēm, valsts sektora, ideju laboratorijām, arodbiedrībām un uzņēmumiem.
Ar atsevišķu sesiju koordinatoru atbalstu, tostarp Eiropas Komisijas un Starptautiskās Darba organizācijas, mērķis ir novērtēt divpusējās pārejas ietekmi uz reģioniem un nozarēm, publiskā un privātā sektora izaicinājumus, kā arī riskus un iespējas uzņēmumiem un darba ņēmējiem.
Par autoriem:
Klauss Hīgers ir Eiropas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (CESI) ģenerālsekretārs.
Sara Rinaudo ir CESI darba grupas The future of work priekšsēdētāja
