Ziemeļvalstu kokrūpniekiem neklājas viegli – to parāda arī Somijas datu apkopojums. No janvāra līdz septembrim skujkoku zāģmateriālu ražošana Somijā sasniedza 8,1 miljonu kubikmetru, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pēdējo 12 mēnešu laikā kopējais ražošanas apjoms sasniedza 10,5 miljonus kubikmetru, taču tas neliecina par “labiem laikiem” Somijas kokrūpniecībā, jo viss top dārgāks, arī izejvielu cenas.

Kokzāģētavām, kas aptuveni 80% saražotās produkcijas eksportē, lielākie izdevumi ir tieši izejmateriālu izmaksas. Augustā apaļkoku cena “uz celma” bija par 18% augstāka nekā pirms gada, bet zāģmateriālu eksporta cenas tajā pašā periodā palielinājās tikai par 5%. Kopš 2010. gada apaļkoku cenas ir pieaugušas par 40% vairāk nekā zāģmateriālu cenas.

Somijas Kokrūpniecības asociācija uzsver, ka zāģbaļķu cenas joprojām ir ļoti augstas, lai gan galaproduktu tirgi ir pasliktinājušies, kas rada sarežģītu situāciju kokzāģētavām. Gada beigas un nākamā gada pirmie mēneši, visticamāk, nesola būtiski pozitīvu pavērsienu galaproduktu tirgū.

Somijas kokzāģētavas nav vienīgās, kas cīnās ar grūtībām. Arī citās lielākajās Eiropas kokapstrādes valstīs, tostarp Vācijā, Zviedrijā un Austrijā, jau trešo gadu pēc kārtas ir vērojams ražošanas apjoma samazinājums. Augstas koksnes cenas un būvniecības nozares vājums rada lielas problēmas visā Eiropā.

Eksports palēninās, bet koksnes izmantošana būvniecībā iekšzemē ir rekordzema

Pēdējo 12 mēnešu laikā Somijā kokmateriālu pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir sasnieguši 1,9 miljonus kubikmetru. Pirms divām desmitgadēm gada patēriņš Somijā pārsniedza 5 miljonus kubikmetru. Samazinājums skaidrojams ar būvniecības aktivitātes samazināšanos un koksnes izmantošanas īpatsvara kritumu būvniecības projektos.

Eksports 2024. gada pirmajos astoņos mēnešos (janvāris-augusts) samazinājās par 4%. Tomēr, pateicoties eksporta cenu pieaugumam par 5% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, zāģmateriālu eksporta vērtība ir saglabājusies stabila.

Lielākie eksporta tirgi apjoma ziņā gada sākumā bija Ēģipte, Japāna, Apvienotā Karaliste, Igaunija, Ķīna un Vācija. No tiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās eksports uz Ēģipti, Japānu un Igauniju, bet samazinājās eksports uz Ķīnu, ES, Apvienoto Karalisti un Alžīriju. Tirgus attīstība gaidāma ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.

Joprojām galvenais koksnes izstrādājumu tirgus ir Japāna

Japāna ir viens no svarīgākajiem koksnes izstrādājumu tirgiem pasaulē. Somijas zāģmateriālu eksports uz Japānu 2024. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 21%. Vienlaikus Krievijas zāģmateriālu eksports uz Japānu palielinājās par 12%. Īpaši ievērojams pieaugums par 33% bija egles zāģmateriāliem, kas ir ļoti svarīgi Somijas eksportētājiem.

Somijas Kokrūpniecības asociācija 2023. gada martā ierosināja Eiropas Savienībai veikt stingrākus pasākumus, lai mudinātu Japānu pielāgoties sankcijām pret Krieviju. Somijas politikas veidotājiem ir būtiski saglabāt proaktivitāti sankciju politikā. Somu kokrūpnieki norāda, ka Somijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizdara spiediens, lai Japāna iekļautos kopīgajā sankciju sistēmā attiecībā uz koksni. Krievijas koksnes produktu plūsma uz Japānu ir nekavējoties jāpārtrauc.