Funkcionējošs kokmateriālu tirgus ir priekšnoteikums dinamiskai meža nozarei. Konkurētspējīga izejmateriālu cena un stabila darbības vide rada nozares iespējas darboties pasaules tirgos un stiprina apstākļus investīcijām Somijā.

Metsäteollisuus uzņēmumi 2023.gada janvārī-jūlijā iegādājās 21,4 miljonus kubikmetru kokmateriālu no privātajiem mežiem. Tas ir par 12% vairāk nekā vidēji pēdējos piecos gados.

Janvārī-jūlijā tika iepirkti 10,7 miljoni kubikmetru papīrmalkas un 9,8 miljoni kubikmetru baļķu. Salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju, celulozes koksnes un apaļkoku iepirkuma apjoms bija attiecīgi par 10% un 15% lielāks.

Neapstrādātas koksnes izmaksas augstā līmenī

Jūlijā cirsmu cenas bija augstākas nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju cenas uz celma baļķiem bija par 1-12% augstākas, bet papīrmalkai – par 23-41% augstākas nekā pirms gada.

Jūlijā vidējā cena, ko maksāja par priedes baļķiem, bija 71 €/m³. Cenas svārstījās no 47 līdz 77 €/m³ (atkarībā no reģiona un konkrētās cirsmas). Par egles baļķiem vidējā cena bija 74 €/m³, svārstoties no 46 līdz 77 €/m³. Bērza baļķu vidējā cena bija 55 €/m³ – no 36 līdz 61 €/m³. Papīrmalkas vidējā cena uz celma bija 26-28 €/m³; no 17 līdz 31 €/m³.

‍Cenu atšķirībām uz celma ir vairāki iemesli. Cenu līmeni ietekmē tādi faktori kā kopējais nocirsto kokmateriālu apjoms, kokmateriālu kvalitāte, stumbra izmērs, mežizstrādes metode, meža un transportēšanas attālums, reljefs, mežizstrādes laiks un apstākļi. Rezultātā kokmateriālu cena var ievērojami atšķirties pat starp blakus esošām meža platībām.

Nepārtraukta piekļuve izejmateriāliem ir meža nozares pamatnosacījums.

Meža nozarei ir nepieciešama pastāvīga un paredzama izejvielu plūsma uz rūpnīcām un kokzāģētavām. Koksnes pieejamība ir galvenais priekšnoteikums kokapstrādes rūpnīcu darbībai. Meža nozare Somijas mežu īpašniekiem gadā nodrošina 2-3 miljardus eiro ieņēmumu no kokmateriālu tirdzniecības.

“Mežs nodrošina tā īpašniekam vislabāko peļņu, ja to apsaimnieko un atjauno plānveidīgi. Pēdējos gados mežos ir uzkrājušies lieli apjomi, kas radušies kavējoties retināšanas ciršu izstrādē. Šī problēma būtu pēc iespējas ātrāk jānovērš. Tas nodrošinās koksnes pieaugumu nākotnē un nepārtrauktu koksnes piegādi,” par situāciju informēja Karolīna Niemi, Metsäteollisuus mežsaimniecības direktore