Vislielākais kritums bija vērojams Centrāleiropā

Pēdējie trīs gadi zāģbaļķu tirgū Eiropā ir bijuši trauksmaini, jo samazinājās koksnes pieprasījums, mainījās apaļkoku plūsmas un zāģbaļķu cenas piedzīvoja vēl nepieredzētas svārstības.

Eiropas zāģbaļķu cenu indekss (ESPI) 2020. gada 3. ceturksnī bija pēdējo 11 gadu zemākajā līmenī – mazāk nekā 70 €/m³, 2022. gada 2. ceturksnī tas pieauga līdz 110 €/m³, bet 2023. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 92,91 €/m³ (par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni).

ESPI, kas atspoguļo zāģbaļķu cenas deviņās Eiropas valstīs, pašlaik ir par 13 €/m³ augstāks par pēdējo 28 gadu vidējo rādītāju. Pēdējā gada laikā apaļkoku cenas visvairāk ir samazinājušās Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Cenu kritums svārstās no 10 līdz 25%. Ziemeļvalstīs cenas pēdējā gada laikā praktiski nav mainījušās, izņemot Zviedriju, kur egles cenas palielinājās par gandrīz 10%. Augstākas apaļkoksnes cenas noteica nevis pieprasījuma pieaugums, bet gan privāto mežu īpašnieku piegāžu samazināšanās. Tāda situācija galvenokārt bija vērojama valsts dienvidu reģionā.

Zviedrijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, samazinoties aktivitātēm būvniecības nozarē, samazinājās arī pieprasījums pēc zāģmateriāliem. Koksnes vietējais patēriņš 2023. gadā samazinājās, savukārt, eksporta tirgus saglabājās stabils. Tas notika pateicoties konkurētspējīgām zāģmateriālu cenām, rēķinot tās eiro, un vājākai Zviedrijas kronai.

Baltijas valstīs – reģionā, kas eksportē gan apaļkokus, gan zāģbaļķus, zāģbaļķu cenas samazinājās sakarā ar apaļkoksnes zemāku pieprasījumu vietējās zāģētavās un nelielu apaļkoku eksporta kritumu 2023. gadā. Igaunijas un Latvijas zāģbaļķu eksports 2023.gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni samazinājās par 16%. Visvairāk samazinājās eksports uz Ķīnu, Apvienoto Karalisti un ASV. Zāģbaļķu cenas 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājās arī Centrāleiropā, jo kritās ražošanas apjomi visa reģiona kokzāģētavās. Trīs lielākās zāģmateriālu ražotājas Centrāleiropā – Austrija, Čehija un Vācija – ir arī galvenās eksportētājvalstis. Samazinoties zāģmateriālu pieprasījumam visā Eiropā, šo trīs valstu kopējais eksporta apjoms ir krities no vairāk nekā pieciem miljoniem kubikmetru 2022. gada 1. ceturksnī līdz mazāk nekā četriem miljoniem kubikmetru 2023. gada 3. ceturksnī.