Problēmas par un ap Eiropas Savienības Atmežošanas regulu (EUDR) turpinās – regula tiek kritizēta, tās piemērošanas metožu un līdzekļu piemērošana – apšaubīta. Vēstulē, kas 2024. gada 23. jūlijā publicēta laikrakstā Financial Times, Eiropas Kokapstrādes rūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) sabiedrisko lietu direktors Pols Brennens (Paul Brannen) uzsver ES Atmežošanas regulas radītās problēmas un neparedzētās sekas. Neraugoties uz labiem nodomiem, EUDR ir veltīta ievērojama kritika par tās praktiskajām nepilnībām, jo īpaši no dienvidu puslodes valstīm.

P. Brennens savā vēstulē atsaucas uz Alana Bītija (Alan Beattie) viedokļrakstu “Brisele politikas džungļos nespēj saskatīt atmežošanu”, kurā izklāstītas dažādas grūtības un problēmas, ar ko saskaras Eiropas Savienības uzņēmumi, cenšoties panākt atbilstību regulai. EUDR mērķis ir nodrošināt, lai ES tirgū laistie un no ES eksportētie produkti nebūtu saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju. Tomēr šo jauno juridisko saistību īstenošana ir izrādījusies grūts un ārkārtīgi birokratizēts uzdevums.

Viena no galvenajām problēmām ir regulā iekļautās pārlieku apgrūtinošās prasības. Jāatgādina, ka pat Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) nesenajā priekšvēlēšanu runā Eiropas Parlamentā Strasbūrā kritizēja šādu “apgrūtinošu mikropārvaldību”. EUDR stingrās prasības uzņēmumiem ir radījušas ievērojamas grūtības. Kopumā šī regula tiek uzskatīta par spilgtu piemēru pārmērīgai tiesību akta sarežģītībai. Jāpiezīmē, ka šis nav vienīgais šāds Eiropas tiesību akts, ar ko nākas saskarties.

Īpaši strīdīgs jautājums ir īsie termiņi, kas noteikti atbilstības nodrošināšanai. Neatkarīgas trešās puses veikts juridisks novērtējums atklāja, ka jaunie pienākumi ir jāīsteno nepieredzēti īsā termiņā salīdzinājumā ar citiem Eiropas tiesību aktiem. Lieliem uzņēmumiem noteikumi pilnībā jāievieš līdz 2024. gada 30. decembrim, maziem uzņēmumiem attiecīgi līdz 2025. gada 30. jūnijam. Īsais pārejas periods ir radījis situāciju, kurā uzņēmumiem ir teju neiespējami regulā noteiktos mērķus sasniegt norādītajā termiņā.

Piedevām regulā noteiktie pienākumi tiek raksturoti kā “objektīvi neskaidri.” Eiropas Komisijai nācās publicēt 86 (!) atbildes uz nozares pārstāvju jautājumiem par regulas interpretāciju, drīzumā gaidāmas vēl 40 atbildes. Līdz šim saistībā ar 37 regulas pantiem ir nepieciešamas vairāk nekā 100 Eiropas Komisijas sagatavotas “atbildes” (skaidrojumi), lai tos pareizi saprastu. Šāds acīmredzams skaidrības trūkums tikai palielina regulas īstenošanas problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi.

CEI-Bois sabiedrisko lietu direktors Pols Brennens vēstulē aicina ES noteikt situācijai atbilstošu termiņu EUDR īstenošanai, lai efektīvi cīnītos pret atmežošanu un nelikumīgu mežizstrādi, skaidrojot, ka bez saprātīga termiņa pagarinājuma regulas mērķus nevarēs pārvērst pozitīvos rezultātos un Eiropas kokrūpniecības nozare turpinās saskarties ar ievērojamām grūtībām.

EUDR nolūki neapšaubāmi ir ļoti cēli, jo tās mērķis ir aizsargāt pasaules mežus un veicināt ilgtspējīgu praksi, tomēr ceļā uz šo mērķu sasniegšanu ir daudz praktisku grūtību un regulatīvo slogu, kas ir jārisina. Regula, šķiet, izstrādāta, neņemot vērā daudzus un dažādus aspektus, situācijas neviennozīmīgumu, valstu atšķirības un praktiskā pielietojuma iespējas. Kā norādīts P. Brennena vēstulē, ir vajadzīga elastīgāka un skaidrāka pieeja, lai nodrošinātu, ka regula sasniedz savu mērķi, neradot nevajadzīgu slogu nozarēm, uz kurām tā attiecas.

EUDR nav vienīgais problemātiskais Eiropas Savienības tiesību akts. Arī Dabas atjaunošanas regula, piemēram, ir pretrunu pilna, grūti realizējama, neskaidrām prasībām noslogota. Dažām valstīm, kurās ir atšķirīgi ģeogrāfiskie apstākļi (piemēram, Latvijai), tā būs pietiekami sarežģīti īstenojama. No ekonomiskās aprites būs “jāizņem” ļoti lielas platības, kas šobrīd ir saimnieciski izmantojamas. Tas var krasi negatīvi ietekmēt šo valstu tautsaimniecību un sociālo situāciju kopumā.