Mārtiņš Gaigals, a/s "Latvijas valsts meži" padomes loceklis
Kāpēc LVM veido tik platu meža ceļu infrastruktūru? Katrs atstātais m2 ir papildus koksne.
Meža autoceļus AS “Latvijas valsts meži” būvē tik platus, cik ir nepieciešams meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, lai pa tiem varētu pārvietoties kokvedējs ar piekabi un varētu organizēt drošu satiksmi pārējiem transporta līdzekļiem, kuri pārvietojas mežā. Bet, lai ceļš varētu droši, ilglaicīgi kalpot un to varētu efektīvi uzturēt, ceļam bez brauktuves tiek izveidoti sāngrāvji, kuri kalpo ūdens atvadei no ceļa un novada ūdeni uz tuvāko promteku, kā arī grāvju atbērtnes, uz kurām tiek novietoti celmi un grunts, kuru neizmanto ceļa brauktuves daļas būvei un, kad notiek mežizstrāde, pa atbērtnēm pārvietojas mežizstrādes tehnika un tur tiek veidotas krautuves.
Vai a/s LVM ir izstrādājusi ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu (piemēram, kūdras) apsaimniekošanas stratēģiju?
Ar 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 696 apstiprinātas visas valsts “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam”. Līdz ar to Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un LVM var uzsākt darbu, lai izstrādātu Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānu, kurā būtu iekļauts skaidri noteikts valsts redzējums derīgo izrakteņu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, mērķi, ekonomiskie aprēķini, kā arī plānoti iespējamie ieņēmumi. LVM apliecina savu gatavību dalībai, kad Zemkopības ministrija uzsāks darbu, lai izstrādātu Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānu.
Latvijas Kokrūpniecības federācija prognozē, ka jau 2021. gadā skujkoku zāgbalķu piegādes no LVM samazināsies par 15%. Ciršanas apjoms skujkokiem nākamos gados tikai pieaug. Kas par iemeslu?
LVM 2021.-2025. g. periodam prognozējami plāno stabilas skuju koku zāģbaļķu piegādes 3,20-3,27 miljonus kubikmetru vidēji gadā. Faktiskais piegādes apjoms noteiktā gadā var atšķirties, piemēram, to var ietekmēt sortimentu struktūra noteikta gada cirsmās (piemēram: skuju koku īpatsvars bērzu un apšu audzēs, neproduktīvo audžu īpatsvars), izmaiņas sortimentu specifikācijās un citi apstākļi.
Andris Ziemelis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorants vides zinātnēs
Kā būtu vērtējama Dabas aizsardzības pārvaldes prakse veikt cirsmu izsoles īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, arī Gaujas Nacionālajā parkā (vietās, kur tas it kā ir atļauts)?
Jāiepazīstas ar veiktās saimnieciskās darbības mērķiem, t.i., uz kādu dabas vērtību stāvokļa uzlabošanu tā vērsta. Nav tādas ideālas ekosistēmas, kurā sastopama visa zināmā flora un fauna vai sastopamas visas aizsargājamās un retās sugas. Visbiežāk cīņa par kādu teritoriju ir dramatiska.
Varētu vērtēt, ka Latvijas apstākļos prevalē īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzība un meža biotopu saglabāšana, taču no otras puses mums ir būtiski nepieciešams pietiekami daudz enerģisku un reālu aktivitāšu, piemēram, apmežojušo augstā purva teritoriju stāvokļa atjaunošanai, kas tiešā veidā ir saistīta ar koku likvidēšanu, savukārt, lielākā problēma ir vērtējama zālāju un kāpu biotopu platību samazinājumā, kas ir lielākā problēma no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, kuru nespēj risināt kārtējais mikroliegums mazajam ērglim. Zālāju, virsāju un kāpu biotopi eksistē tikai traucējuma, t.sk., cilvēka darbības dēļ. Ir nepieciešama noganīšana, pļaušana, krūmāju, koku likvidēšana, līdzētu pat spridzināšana, kā tas ir militārajā poligonā Ādažos.
Starp citu, Ādažu poligonā vērojams dabas aizsardzības paradokss, jo tieši militārās darbības rezultātā radītā traucējuma dēļ ir sastopamas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Pašreiz šai teritorijā ar īpaši aizsargājamu teritoriju ir noteikti saimnieciskās darbības, t.sk., militārās darbības ierobežojumi. Teritorijā ir noteikti arī paši stingrākie rezervātam pielīdzināmie ierobežojumi.
Vai modelējot meža koku sugu izmaiņas GNP ir ņemts vērā klimata izmaiņu aspekts?
Nē, nav ņemts vērā, tāpat nav ņemta vērā kaitēkļu ietekme. Šie faktori nav bijuši ietverti pētījuma mērķa formulējumā, galvenokārt, tādēļ, ka pētījuma mērķis bija salīdzināt dažādu scenāriju atšķirības. Ja tiktu ņemts vērā klimata aspekts, visos četros scenārijos tiktu pielietotas vienas klimata pārmaiņu līknes. Ar LANDIS-II modeli ir iespējams modelēt izmantojot klimata pārmaiņas radītās ietekmes. Konkrētajā gadījumā devums, ko sniegtu klimata, kā faktora ietekme, ir maznozīmīgs, salīdzinot ar tehniskajām problēmām, šo faktoru iekļaut modelī.
Kā egle GNP var kļūt monodominata "normatīvajā scenārijā", ja galvenās cirtes aizliegums ir mazākajā GNP teritorijas daļā?
Tas tiesa, taču pārējā teritorijā tās lielākajā daļā ir kailcirtes aizliegums, kas pieļauj veikt atsevišķas izlases cirtes. Modelī tiek noteiktas izlases cirtes līdz 0,2 ha platībā. Modeļa rezultāti norāda, ka izlases cirtes ļoti tālā ilgtermiņā ir pietiekams apsaimniekošanas līdzeklis, lai kopumā nodrošinātu ilgmūžīgo koku dominanci. Jāņem vērā, ka tiek modelēts 500 gadu scenārijs, kas ir ļoti ilgs laika periods. Nav jāņem burtiski konkrētu sugu izplatība kā prognoze, no modeļa rezultātiem secināmas citas apsaimniekošanas problēmas, piemēram, atšķirības starp mežsaimniecisko traucējumu un dabiskiem procesiem.
Vai A. Ziemelis ir runājis ar GNP dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem par šiem scenārijiem – kādi ir parka mērķi un vai ierastie pasākumi palīdzēs tos sasniegt?
Pētījuma starprezultāti ir sniegti Latvijas Universitātes 78. starptautiski zinātniskās konferences “Meža ekoloģijas un pārvaldības” sekcijā, kur kā klausītāji ir bijuši gan atbildīgās Dabas aizsardzības pārvaldes, gan GNP administrācijas amatpersonas, gan dabas aizsardzības plāna izstrādātāji.
Uldis Valainis, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks
Cik bieži, pēc Jūsu domām, vajadzētu būt sastopamiem dižkoksngraužiem?
Skujkoku dižkoksngrauzis (Tragosoma depsarium) un lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber) ir Latvijā ļoti reti sastopamas un izzušanas riskam pakļautas sugas. Skujkoku dižkoksngrauzis ilgu laiku pat tika uzskatīts par izzudušu, jo šī suga Latvijā nebija konstatēta vairāk nekā 80 gadus, līdz brīdim, kad 2008. gadā tā atkal tika novērota Slīteres Nacionālajā parkā. Turpmākajos gados ir konstatētas vēl atsevišķas jaunas šīs sugas atradnes, tomēr vairumā atradņu suga konstatēta pēc vienas vai dažām izskrejām priežu kritalās. Arī lielais dižkoksngrauzis Latvijā ir zināms tikai dažās atradnēs un arī šīs sugas mikropopulācijas vērtējamas kā mazskaitlīgas.
Cik lielu dimnesiju priedes uz ha vajag, lai šīs (lekcijā minētās) kukaiņu sugas varētu pārdzīvot kailcirti?
Gan Latvijā, gan citās valstīs ir zināmi gadījumi, kad dižkoksngraužu sugas apdzīvo priežu kritalas izcirtumos vai jaunaudzēs, tomēr ne Latvijā, ne citās valstīs, diemžēl, nav tikuši īstenoti ilgtermiņa pētījumi par izcirtumos atstājamās atmirušās koksnes apjomiem, kas būtu nepieciešami, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus šo sugu eksistencei. Plānojot apsaimniekošanas pasākumus, jāņem vērā, ka, lai šādās teritorijās nodrošinātu dižkoksngraužiem nepieciešamos apstākļus ilgtermiņā, ir būtiska ne tikai priežu kritalu atstāšana pēc mežistrādes, bet rekomendējama arī regulāra noēnojumu radošā apauguma izciršana jaunaudzēs tiešā dižkoksngraužu kritalu tuvumā. Pēc mežistrādes būtiski ir saglabāt arī pietiekamu daudzumu ekoloģisko koku (stāvošu priežu), kas ilgtermiņā spētu nodrošināt atmirušās koksnes kontinuitāti izcirtumā.
Rolands Moisejevs, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks
Kāpēc gan augstie celmi izskatās "sirreāli"? Vajag atstāt vēl augstākus, būs vēl līdzīgāki vējlauzei...
Latvijas mežu ainavai šādi skati ar 10-20 augstiem celmiem nav bijuši tradicionāli. Pētījuma mērķis ir rast kompromisu – optimālus apsaimniekošanas pasākumus, kad mežsaimnieciskajai darbībai ir mazāka negatīva ietekme uz sugu daudzveidību. Tradicionāli ar terminu "augstie celmi" Skandināvijas valstīs saprot sausokņiem līdzīgas struktūras, kuru augstums sasniedz 4-5 metrus, reizēm augstākus.
Tik tiešām, vējgāzes ir dabisks traucējums, kuram daudzas sugas evolucionāri ir pielāgojušās, ko nevar teikt par cilvēka radītiem traucējumiem – cirsmām. Kolēģi Skandināvijas valstīs (Somijā un Zviedrijā) pašlaik pēta augsto celmu (3-4 m augsti) nozīmīgumu ķērpju sugu daudzveidības saglabāšanā, un līdz šim iegūtie rezultāti un secinājumi: sugu daudzveidības saglabāšanai šīs struktūras ir nozīmīgas, bet sugu sabiedrības, kas veidojas uz šīm struktūrām, nav tādas pašas kā dabiski traucētās mežaudzēs (vējgāzēs), kas nozīmē, ka reālo ietekmi mēs zināsim tikai pēc daudziem gadiem. Personiski uzskatu, ka Latvijas gadījumā ir vērts eksperimentāli izmēģināt vējgāžu atdarināšanu cirsmās, protams, ņemot vērā ekonomiskos izdevumus un ekoloģiskos ieguvumus, vai zaudējumus.
Normunds Stivriņš, Epicentrs valdes loceklis