Kā jau zinām, septembra vidū Polijas dienvidus un blakus esošos reģionus skāra lielākie plūdi vismaz pēdējās desmitgades laikā. Tos izraisīja ekstremālas lietusgāzes, kuras, pēc zinātnieku teiktā, iespējams, ir kļuvušas intensīvākas klimata pārmaiņu dēļ. Situācija ir plaši izskanējusi politiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos. Tikmēr Polijas jaunās valdības t.s. “pārejas politika” sāk veidoties, izstrādājot enerģētikas un klimata plāna un tiesību aktu projektu. Tā ir daudz apjomīgāka – vai, iespējams, reālistiskāka – nekā iepriekšējās valdības politika, bet ne tik drosmīga, kā to vērtē atsevišķas ekspertu grupas. Sarežģītākais uzdevums poļiem tagad ir pārvērst mērķus reālā politikā, īstenot tos un plānot patiešām taisnīgu pāreju attiecībā uz ogļu nozares darba ņēmējiem – un ar tādiem nosacījumiem, kādi viņiem būtu pieņemami. Tajā pašā laikā Donalda Tuska valdība gatavojas Polijas prezidentūrai ES Padomē, kas sāksies 2025. gada 1. janvārī. Līdz šim jaunā valdība faktiski nav bijusi klimata jautājumu strikta aizstāve. Virkne jautājumu, piemēram, ES emisiju samazināšanas mērķis līdz 2040. gadam, visticamāk, būs ārpus tās komforta zonas, jo īpaši ņemot vērā 2025. gadā gaidāmās Polijas prezidenta vēlēšanas.

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

Polija “cer” līdz gada beigām izstrādāt savu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Vairākus mēnešus pēc tam, kad valdība publicēja un nosūtīja Briselei tikai pusi no plāna, tā gatavojas nodot sabiedriskajai apspriešanai visu dokumentu ar “vērienīgu” programmas WAM (ar papildu pasākumiem) scenāriju. Plānā izvirzītais mērķis līdz 2030. gadam saražot 56% elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem “nav ne liels, ne briesmīgs,” skaidroja pārejas eksperts Mihals Hetmaņskis (Michał Hetmański). Tomēr sabiedriskajā apspriešanā gaidāma ogļraču pretestība, jo saskaņā ar NECP projektu nākamajā desmitgadē ogļu izmantošana strauji samazināsies.

Klimata un enerģētikas tiesību akti tiek gatavoti – tā apgalvo Polijas Klimata ministrijā... Tuvākajās nedēļās un mēnešos gaidāma sabiedriskā apspriešana un darbs parlamentā pie vairākiem likumprojektiem: ūdeņraža likums, neto norēķinu sistēmas mikroelektrostacijām, tīra gaisa zonas un atļauju izsniegšanas noteikumi atjaunojamiem enerģijas avotiem. Visgaidītākie no tiem ir atļauju izsniegšanas noteikumi vēja elektrostacijām (minimālā attāluma samazināšana no mājvietām), kas, pēc ministra vietnieka teiktā, ir gaidāmi “drīzumā” (iepriekš noteiktais datums bija jūnijā).

Polija pārņems ES Padomes prezidentūru. Valdība beidz darbu pie prioritāšu saraksta nākamajai prezidentūrai ES Padomē. Tuvākajās nedēļās par tām būs zināms vairāk. Viena no prioritātēm enerģētikas jomā būs elektrotīklu attīstība un drošība – tā ziņo Polityka Insight. Premjerministra birojā ir izveidota arī prezidentūras pilsoniskās sabiedrības konsultatīvā padome, kurā ir ievērojama klimata un enerģētikas nevalstisko organizāciju pārstāvniecība.

Pagājušā mēneša Polijas ziņu kopsavilkums

Ekstrēmi laikapstākļi un plūdi. Klimata pārmaiņas šovasar ir ietekmējušas Poliju, kur vētra “Boriss” izraisīja spēcīgus plūdus. Laikapstākļu pavērsiens bija skarbāks nekā iepriekšējos gados. To izraisīja, iespējams, gan cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas, gan dabas apstākļu nepastāvība – tā teikts climameter.org veiktajā klimata raksturlielumu pētījumā. Reaģējot uz lielākajiem plūdiem vismaz pēdējo desmit gadu laikā, valdība izsludināja ārkārtas stāvokli un vērsās pēc palīdzības Eiropas Savienībā. Iepriekš pēkšņi plūdi izcēlās Varšavā un Zamoštā , kad vienā dienā nolija divu mēnešu norma. Septembra sākumā valstī valdīja sausums, Polijas garākās upes Vislas līmenis bija nokrities līdz rekordzemai atzīmei.

Polija 2025. gada budžetā ir paredzējusi 4,6 miljardus zlotu (1,1 miljardu eiro) savas pirmās atomelektrostacijas sagatavošanas darbiem. Baltijas jūras piekrastē plānotās 3750 megavatu (MW) spēkstacijas finansēšanas modeļa izstrāde vēl nav pabeigta, taču valdība jau strādā pie 60 miljardu zlotu (14 miljardu eiro) finansējuma projekta. Poļu valdība arī vēršas Eiropas Komisijā, lai saņemtu apstiprinājumu, jo jebkuram valsts atbalstam ir jāatbilst Eiropas noteikumiem par godīgu konkurenci. 60 miljardi eiro (30% no kopējām investīcijām) tiks piešķirti no valsts budžeta vai valsts kases vērtspapīriem, bet atlikušajiem 70% jābūt privātajam, galvenokārt ārvalstu kapitālam.

“F*ck the green deal,” 10. septembrī, protestējot Varšavā, skandēja ogļrači un elektrostaciju darbinieki. Jau otrajā šovasar notikušajā protesta akcijā piedalījās aptuveni 1000 ogļu nozares darbinieku. Oficiālais sauklis bija “Nekas par mums bez mums”. Arodbiedrības pieprasa informāciju par jebkuru plānoto raktuvju slēgšanu un vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā par ogļu aktīvu nodalīšanu no valsts enerģētikas uzņēmumiem (ko iepriekšējā valdība uzskatīja par nepieciešamu, bet faktiski neīstenoja). Tomēr maz ticams, ka šis process sāksies nākamgad, jo budžeta projektā tam nav paredzēti līdzekļi.

Polija ir līderis bateriju pārstrādes jomā. Polijas uzņēmums Elemental ir atvēris vienu no pirmajām lielajām litija jonu bateriju pārstrādes rūpnīcām Eiropā, kas atrodas Zawiercie, valsts dienvidos. Tai ir sava fotoelektriskā spēkstacija un enerģijas uzglabāšanas iekārta, tās mērķis ir kļūt enerģētiski neatkarīgai un pilnībā darboties, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Un vēl būtiski:

 “Lielākie riski Polijas enerģētikas pārejai ir dezinformācija, polarizācija un sabiedrības piekrišanas trūkums”, tāds ir Enerģētikas foruma vadītājas Joannas Panderas viedoklis.

“Tīrs tērauds, kas ražots Eiropā, arī Polijā?” 24. septembrī notika Polijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES rīkotais pasākums Briselē.

Polijas viedokli par ES Zaļo darījumu un tā galvenajām problēmām var uzzināt Polityka Insight ziņojumā. Tā autori uzskata, ka Polijai ir jāpalielina privātās un publiskās investīcijas, jo ar ES finansējumu nepietiks, lai pārvaldītu valsts pāreju. Viņi norāda, kādu ietekmi uz Polijas energosistēmu atstāj ES plāns līdz 2040. gadam samazināt bloka SEG emisijas par 90%.

Ir izveidota Instrat fonda jaunā datubāzi par rūpnieciskajām SEG emisijām Polijā.

2024. gada Jaunās mobilitātes kongress, kas veltīts pārejai transporta nozarē, notiks 24.-26. septembrī Lodzā, tajā cita starpā paredzēti diskusiju paneļi par mobilitāti pilsētās, bateriju rūpniecību un ūdeņradi.

Klimata konference PRECOP, kurā analizēs COP28 rezultātus un sagatavos dalībniekus COP29 konferencei, notiks 2.-3. oktobrī Katovicē.