
Pašreizējās situācijas raksturojums
Skatīt Apkopojumu (pilns teksts)
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) aizņem 1 190,54 tūkst. ha jeb 18,44% no sauszemes platības. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas.
Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, vienlaikus salāgojot arī teritorijas attīstību un sabalansētu saimniecisko darbību, likums ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka septiņu dažādu kategoriju (sauszemes) ĪADT[1], kā arī to, ka tās var iedalīt funkcionālajās zonās.
Atšķirīgas kategorijas ĪADT un to funkcionālajām zonām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Funkcionālās zonas nosaka, ņemot vērā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas vajadzības, kā arī līdzšinējo saimniecisko darbību un tās ietekmi.
Aizsargājamās teritorijas var iedalīt šādās funkcionālajās zonās:
- stingrā režīma,
- regulējamā režīma,
- dabas lieguma,
- dabas parka,
- ainavu aizsardzības
- neitrālā zona.
Atbilstoši MK 2010.gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” attiecīgas kategorijas ĪADT tiek noteikti dažādas stingrības saimnieciskās darbības ierobežojumi, tai skaitā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt arī, apstiprinot konkrētu ĪADT individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas paredz ĪADT dalījumu funkcionālajās zonās.
Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ĪADT noteikti mežsaimnieciskai darbībai.
- Privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kurai noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Mežaudzes tīrā tagadnes vērtība ir 765434771 euro.
[1] dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi
