1. Eiropas Parlaments mainījis nostāju: Visa no koksnes iegūtā enerģija ir atjaunojamā enerģija

Eiropas Parlaments apstiprināja Atjaunojamās enerģijas direktīvu, atstājot spēkā politisko pieeju, saskaņā ar kuru visa koksnes enerģija tiek uzskatīta par atjaunojamo. Vēl 2022. gadā EP nostāja bija cita, proti, ka meža biomasas īpatsvars atjaunojamās enerģijas mērķrādītājā būs ierobežots. Kopš tā laika sarunas starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un dalībvalstu Padomi noveda pie nule akceptētā risinājuma. Tomēr enerģētikā izmantotajai koksnei jāatbilst tā sauktajam kaskādes principam, t.i., visaugstākajam izmantošanas līmenim.

2. Vācija: pēdējās nedēļās strauji samazinājušās koksnes cenas

Kokmateriālu cenas Vācijā pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami kritušās. Daudzi meža īpašnieki ziņo, ka normāla koksnes izstrāde kļūst aizvien grūtāka. Situāciju saasinājusi vētras bojātā un kukaiņu invadētā koksne, kas pārpludinājusi tirgu. Meža īpašnieki šajā laikā piedāvā atšķirīgas cenas par kaitēkļu un vētru bojāto koksni. Tirgus ir nestabils un problemātisks.

3. Zviedrijas kokzāģētavas plāno rekordlielus ieguldījumus ražošanas jaudās

Zviedrijas kokzāģētavas iegulda peļņu, ko tās guvušas “labajos gados”. Apjomīgi finanšu līdzekļi tiek ieguldīti kokzāģētavu kapacitātes stiprināšanā. Jaudas tiek palielinātas līdz teorētiskajai mežizstrādes iespēju augšējai robežai. Šogad Zviedrija kokrūpniecībā kopumā ieguldīs 4,2 miljardus Zviedrijas kronu, kas atbilst 336 miljoniem eiro. Summa ir līdz šim vislielākā ieguldītā zāģētavu jaudas palielināšanā, kas liecina par pieaugošo konkurenci par jau tā ierobežotajiem koksnes resursiem. Lai gan Zviedrijā ir samazinājies pieprasījums pēc zāģmateriāliem, nozare joprojām tic nākotnes perspektīvām. Turklāt, Zviedrijas kokzāģētavām ir izdevies saglabāt rentabilitāti.

4. Zāģmateriālu cenu kritums un augstās apaļkoku izmaksas liek pārtraukt ražošanu divām kokzāģētavām – Somijā un Norvēģijā

Kokmateriālu ražošanas sektora nepārtraukto problēmu dēļ nesen mainījies divu kokzāģētavu Somijā un Norvēģijā darbs, tas noticis zāģmateriālu cenu krituma un augsto apaļkoksnes izmaksu dēļ.

5. Somija: Liels skujkoku zāģmateriālu eksporta cenu kritums

Somijas meža nozares eksporta vērtība 2023. gada janvārī-jūnijā samazinājās līdz 6,3 miljardiem eiro.

6. Ziemeļamerikas skujkoku zāģmateriālu cenas “nepadodas” nesenajam hipotēku likmju kāpumam, pieaugot par 10%

– Ziemeļmerikas skujkoku zāģbaļķu cenas trīs dienu laikā palielinājās par 10%, neraugoties uz mājokļu tirgū joprojām valdošo nelabvēlīgo situāciju;

– Vidējā 30 gadu hipotēku kredītu likme septembra 1. nedēļā sasniedza 6%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada;

– Mājokļu būvētāji turpina novērot pieprasījuma samazināšanos, kas nav “laba zīme” kokmateriālu ražotājiem.

7. Zāģētavu jaudas samazināšana maina kokmateriālu piedāvājumu ASV

ASV kokrūpniecības nozarē svārstību joprojām netrūkst. No 2018. līdz 2019. gadam nozares uzplaukums “pārvērties” lejupslīdē. 2020.-2022. gadā lejupslīde pastiprinājās. Šobrīd kokzāģētavu jauda daļēji tiek samazināta, kas attiecīgi maina kokmateriālu piedāvājumu ASV.

8. Ķīna: CIF cenu kritums skujkoku zāģmateriālu importam turpinās

Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem 2023. gada pirmajā pusgadā zāģmateriālu imports sasniedza 14,31 miljonu kubikmetru par kopējo summu – 3,659 miljardi ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā – apjoma ziņā, bet par 5% mazāk – vērtības ziņā. Vidējā importētās zāģbaļķu CIF cena attiecīgajā periodā 2022. gadā samazinājās par 13% – proti – līdz 256 USD/m³. No kopējā zāģmateriālu importa skujkoku zāģmateriālu imports palielinājās par 22% līdz 9,47 miljoniem kubikmetru, veidojot 66% no valsts kopējā importa apjoma un palielinoties par 3% salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu.