1. Vācija: zāģmateriālu cenā strauji kritās – zāģētavas nosaka zemākas cenas, lai uzturētu rentabilitāti

Koksnes cenas Vācijā pēdējo nedēļu laikā ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu. Daudzi mežu īpašnieki ziņo, ka “normāla” koksnes realizācija kļūst arvien grūtāka. Situāciju ir saasinājusi vētras bojātā un mizgraužu invadētā koksne, kas pārpludinājusi tirgu. Meža īpašnieki šobrīd piedāvā dažādas cenas par mizgraužu bojāto koksni. Jo īpaši atšķiras cenas egles apaļkoksnes sortimentiem, kuru kvalitāte ir zemāka bojājumu dēļ.

2. Vācijas kokapstrādes rūpniecība atzinīgi vērtē federālo nodokļu atvieglojumu plānus

Vācijas Zāģētavu un Kokrūpniecības asociācija (DeSH) atzinīgi novērtējusi federālās valdības jauno nodokļu atvieglojumu plānu, lai stimulētu grūtībās nonākušo Vācijas būvniecības nozari.

3. Ņemot vērā kara apstākļus un esošo situāciju, “Kronospan” ieguldīs 20 miljonus eiro loģistikas centrā netālu no Kijivas

Kronospan grupa, kurai Ukrainā pieder kokapstrādes uzņēmumi Kronospan UA (Volīnijas apgabals) un Kronospan Rivne (Rivnes apgabals), ir ieguldījusi vairāk nekā 20 miljonus eiro loģistikas centra izveidē Kijivas apgabala Kalnivkas ciematā. Tas nodots ekspluatācijā šā gada maijā.

4. Liela daļa pasaules kokrūpniecības nozares dalībnieku nav gatavi EUDR (ES Atmežošanas regula, kas jāievēro, lai piegādātu kokmateriālus ES tirgum)

EUDR prasīs uzņēmumiem nodrošināt to ražojumu pārbaudes, lai ppārliecinātos, ka to izcelsme nav no atmežotām platībām, ir zināma un ražošana attiecīgajā valstī notikusi likumīgi.

5. UPM: Pieaug koksnes iepirkumi ārpus Somijas

UPM mežu apsaimniekošanā notiek izmaiņas. Antti Koulumies, kurš pašlaik vada UPM Timber, turpmāk būs arī UPM Forest vadītājs. Tajā pašā laikā līdzšinējais mežu vadītājs Sauli Branders tiks pārcelts uz uzņēmuma Starptautisko mežu lietu vadītāja amatu, pie kura pienākumu pildīšanas viņš ķersies 2023. gada 1. septembrī. “Somijas koksnes tirgus atrodas jaunā situācijā. Ar vadības rotācijas palīdzību mēs vēlamies vēl vairāk nostiprināt sadarbību starp UPM Timber un UPM Forest,” situāciju komentēja Bernds Eikenss no UPM Vadības grupas.

6. Igaunija: Jūlijā turpinājās apaļkoksnes cenu kritums

Skujkoku apaļkoku cenas Igaunijā samazinās jau trešo mēnesi, savukārt, jūlijā cenu kritums bijis diezgan straujš. Mēneša laikā priedes baļķi kļuva lētāki par 12,6%, egles baļķi – par 8,4%. Trīs mēnešu laikā cenas ir samazinājušās aptuveni par ceturtdaļu jeb 25%. Salīdzinot ar cenām pirms gada, īpaši strauji ir samazinājušās priedes apaļkoksnes cenas, kas līdz šim bija ievērojami augstākas nekā egles apaļkoksnei. Līdz šim ievērojamā cenu atšķirība ir izzudusi.

7. Apstiprināta “HS Timber Sebes” ražotnes pārdošana “Ziegler Group”

Rumānijas oficiālās iestādes ir apstiprinājušas 18. aprīlī paziņoto HS Timber Productions Sebes SRL ražotnes pārdošanu Vācijas uzņēmumam Ziegler Group.

8. Somijas skujkoku zāģmateriālu apjoms no 2023. gada janvāra līdz maijam samazinājās par 34%

Somijas meža nozares produktu eksporta vērtība janvārī-maijā sasniedza 5,30 miljardus eiro. No eksporta vērtības kartona īpatsvars bija 26%, celulozes – mazāk nekā ceturtā daļa un papīra – 21%. Skujkoku zāģmateriālu īpatsvars bija 15% un saplākšņa – 5%.

9. Austrija: Koksnes cenas šogad strauji samazinājušās

Pēc cenu rekordiem pandēmijas laikā 2020. un 2021. gadā, kokmateriālu noieta tirgi Austrijā šogad ir krasi kritušies. Apaļkoksnes un zāģmateriālu cenas samazinājās līdz pat 47%.

10. Neskaidrības Beļģijas kokrūpniecībā: skujkoku zāģmateriālu cenu kritums

Krītoties aktivitātei būvniecības nozarē, skujkoku zāģmateriālu tirgus Beļģijā kopš 2022. gada ir samazinājies. Palielinoties procentu likmēm un pieaugot patērētāju izmaksām, kopš 2022. gada samazinās būvniecības un remontdarbu skaits (apjoms) valstī.

11. Krīze Polijas kokrūpniecībā, nozare lūdz valdības atbalstu

Kokapstrādes nozare Polijā piedzīvo nepieredzētu krīzi, kas rosināja nozarē strādājošos uzņēmējus sagatavot un nākt klajā ar “Polijas kokapstrādes nozares atklātu vēstuli” premjerministram Mateušam Moraveckim. Sarežģītā tirgus situācija, kā arī nespēja panākt vienošanos ar PGL Lasy Państwowe par koksnes pārdošanu, cenu noteikšanu un FSC sertifikāciju ir novedusi pie bēdīgas situācijas. Daudzi uzņēmumi, tostarp dažas lielākās rūpnīcas nozarē, bijuši spiesti uz vairākām nedēļām apturēt savas tehnoloģiskās līnijas, jo nebija iespējams pārdot saražoto.

12. ASV skujkoku zāģmateriālu importa apjomi no Eiropas

Saskaņā ar ASV ārējās tirdzniecības statistikas datiem šā gada pirmajā pusgadā ASV importēja 17,2 miljonus m³ skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 6% jeb gandrīz 1,2 miljoniem m³ mazāk nekā 2022. gada pirmajos sešos mēnešos.

Šajā periodā tiek iekļautas arī piegādes no ES valstīm, kas sastāda 2,5 miljonus m³ (+14% jeb +320 000 m³) un atsevišķi – piegādes no Vācijas – 1,3 miljoni m³ (+21% jeb +231 000 m³).

13. Ķīnas skujkoku zāģmateriālu imports gada II ceturksnī aktivizējas

Ķīnas skujkoku zāģmateriālu imports 2023. gada II ceturksnī palielinājās, jo 2023. gada sākumā tika pārtraukts vairākus gadus ilgušais importa kritums. (Līdz šim brīdim Ķīnas imports bija nepārtraukti krities vairāk nekā desmit gadus.) Ķīnas imports no ārvalstu piegādātājiem II ceturksnī pieauga līdz 5,05 milj. m³, kas ir par 20% vairāk nekā 2022. gada trīs mēnešos un lielākais kopējais apjoms kopš 2021. gada III ceturkšņa. Pirmajā pusgadā imports sasniedza 9,47 milj. m³, kas ir par 15% vairāk nekā 2022. gadā.

14. Vjetnamas koksnes izstrādājumu eksports pakāpeniski sāk atveseļoties. Ir pazīmes

Vjetnamas koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta vērtība jūlijā tika lēsta teju 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā, tādējādi kopējie nozares eksporta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedza 7,1 miljardu ASV dolāru, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr situācija lēnām sāk uzlaboties.