Jau ilgāku laiku apkopojam aktualitātes Latvijai svarīgākajās partnervalstīs, īpaši pievēršot uzmanību Ziemeļzemēm, Vācijai un Polijai. Šoreiz laiks Polijai, jo īpaši tāpēc, ka Polija ir Eiropas Savienības austrumdaļas nozīmīgākais ekonomiskais un militārais spēks un tuvs mūsu sabiedrotais drošības jomā. Polija ļoti strauji attīstās, piemēram, kodolenerģētikas jomā. Valsts ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju labklājība kopumā ir redzama ikvienam, kas viesojies šai valstī. Uzmanību Polijai veltām arī tāpēc, ka tā īsteno savu, visai neatkarīgu un pārliecinošu politiku, no kā varētu mācīties arī Latvija. Protams, kā visur, arī Polijā cīnās ar problēmām, meklējot un atrodot veiksmīgus risinājumus…

Militārā un enerģētiskā drošība ir Polijas galvenās prioritātes, 2025. gada janvārī tā gatavojas uzņemties Eiropas prezidentūru pēc t.s. rotācijas principa. Polija plāno sasniegt konkrētus mērķus, cenšoties veicināt kodolenerģētikas attīstību, uzturēt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt ES pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Arī iekšpolitiski Polijas valdība risina enerģētikas problēmas, pagarinot elektroenerģijas cenu iesaldēšanu mājsaimniecībām un modernizējot elektrotīklu. Enerģētikas pārejas stratēģijas un ar tām saistītās izmaiņas tiesību aktos sola interesantus risinājumus.

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

• ES Padomes prezidentūra. 2025. gada 1. janvārī Polija pārņems ES Padomes prezidentūru. “Mūsu galvenais vēstījums ir drošība septiņos galvenajos virzienos: militārā, enerģētikas, pārtikas, ekonomikas, veselības, informācijas un civilā,” laikrakstam Rzeczpospolita sacīja Eiropas lietu ministra vietniece Magdalena Sobkovjaka-Čarnecka. Polijas prioritātes ir finansējuma nodrošināšana valsts austrumu robežas stiprināšanai un vēl vienas sankciju paketes noteikšana Krievijai. Polija arī vēlas sākt Eiropas Savienības paplašināšanas sarunas ar Ukrainu. Attiecībā uz enerģētiku Polija cenšas panākt, lai kodolenerģija tiktu klasificēta kā videi nekaitīgs enerģijas avots, ziņo laikraksts.
  
  
• Elektroenerģijas cenas. Polijas valdība ir apstiprinājusi likumprojektu, kas līdz 2025. gadam paredz pagarināt elektroenerģijas cenu iesaldēšanu mājsaimniecībām, pagarinot cenu ierobežojumu 500 zlotu (114,92 euro) apmērā par megavatstundu (MWh). Sākotnēji iesaldēšana bija paredzēta arī uzņēmumiem. Premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu ekonomikas konkurētspēju, ņemot vērā, ka nākamais ASV prezidents Donalds Tramps varētu paaugstināt enerģijas cenas, īstenojot fosilo kurināmo atbalstošu politiku. Tomēr valdības apstiprinātais likumprojekts izbeigs cenu iesaldēšanu uzņēmumiem, pašvaldībām un slimnīcām. Polijai, kurai ir piemērota ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, iesaldēšana izmaksās 5,5 miljardus zlotu (1,3 miljardus eiro). Kritiķi apgalvo, ka ar šo politiku netiek risinātas strukturālās problēmas enerģētikā un ka tā attur no ieguldījumiem efektīvākās energosistēmās. Likumprojekts jau ir apstiprināts Polijas parlamenta apakšpalātā, tas tiks iesniegts apstiprināšanai Senātā; lai tas kļūtu par likumu, to parakstīs prezidents Andžejs Duda.
  
  
• Vēja enerģija. Polijas premjerministra vietnieks un valdošās koalīcijas locekles Polijas Tautas partijas (PSL) vadītājs Vladislavs Kostiņaks-Kamišs paziņoja, ka viņa partija iesniegs priekšlikumu samazināt minimālo attālumu starp jaunām vēja turbīnām un dzīvojamām ēkām no 700 līdz 500 metriem, lai atvieglotu projektu īstenošanu. Klimata ministrija strādā pie līdzīga risinājuma un vēlas, lai valdība to pieņem līdz gada beigām. Valdošā koalīcija jau vienreiz mēģināja noteikumus mīkstināt, bet pēc asa strīda no plāna atteicās.

Pagājušā mēneša kopsavilkums

• Kodolenerģijas finansēšana – sāk veidoties plāni Polijas pirmās atomelektrostacijas būvniecības finansēšanai Baltijas jūras piekrastē. No 2025. līdz 2030. gadam 30% no plānotajām izmaksām – 60,2 miljardi zlotu (13,9 miljardi eiro) – tiks segti no valsts kases, pārējo daļu segs ārvalstu aizdevumi. Sākotnējo interesi par atbalsta sniegšanu ir izrādījusi ASV Eksporta un importa banka (70 miljoni zlotu/16,2 miljoni eiro) un ASV Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (4 miljardi zlotu/950 miljoni eiro). Westinghouse, ASV uzņēmums, ko Polija ir izvēlējusies par starptautisko partneri projektā, iesniedza pirmos pasūtījumus Polijas piegādātājiem.
  
  
• Polija un Japāna ir parakstījušas saprašanās memorandu par sadarbību kodolenerģijas attīstībā, galveno uzmanību pievēršot prasmju pilnveidošanai, tehnoloģiju apmaiņai un sabiedrības izglītošanai par kodoldrošību. Nolīgums neparedz Japānas tiešu iesaistīšanos atomelektrostacijas būvniecībā.
  
  
• Polijas valsts enerģētikas gigants Orlen ir saņēmis 800 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB), lai modernizētu elektroenerģijas sadales tīklus, galveno uzmanību pievēršot atjaunojamās enerģijas pieslēgumu paplašināšanai un viedo tīklu tehnoloģiju integrēšanai valsts ziemeļos un centrā. Trīs gadu laikā izmaksājamo līdzekļu mērķis ir risināt problēmas, piemēram, tīkla pārslodzi, ko izraisa straujais atjaunojamo energoresursu mikroinstalāciju pieaugums, kas 2023. gadā pārsniegs 11,3 GW. Šie uzlabojumi uzlabos energoapgādes drošību un atbalstīs izkliedēto ražošanu, norāda uzņēmums.
  
  
• Akumulatori – Zviedrijas bateriju ražotājs Northvolt ir paziņojis par enerģijas akumulatoru izstrādes un ražošanas biznesa slēgšanu Polijā un Zviedrijā pēc nesen ASV iesniegtās bankrota procedūras pieteikuma. Tas izraisīs darbavietu zaudēšanu rūpnīcās Polijā, un Zviedrijā, lai gan Northvolt plāno saglabāt Biznesa mērogošanas centru Gdaņskā. Pēdējos gados Polija ir kļuvusi par Eiropas litija jonu bateriju ražošanas centru. Tomēr strauji augošā nozare saskaras ar problēmām, kas saistītas ar elektrisko transportlīdzekļu pieprasījuma samazināšanos Eiropā, sīvu konkurenci no Āzijas un ES regulējumu, kas, iespējams, padarīs Polijā ražotās baterijas mazāk pievilcīgas ekoloģiski domājošiem patērētājiem un akcionāriem, jo valsts elektroenerģijas bilancē ir liels emisiju īpatsvars.
  
  
• “Dunkelflaute”. Novembra sākumā Polijā iestājās t.s. dunkelflaute – periods, kad vēja un saules gaismas ir maz vai to nav vispār. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem avotiem samazinājās līdz zemākajam līmenim šajā gadā, bet elektroenerģijas cenas un emisijas strauji pieauga. Polijas tīkla operators PSE 6. novembrī otro reizi aicināja visas vienības, kurām ir pienākums piegādāt elektroenerģiju, palielināt ražošanu, lai izvairītos no piegādes pārtraukumiem.