Polijas jaunā valdība ir atjauninājusi valsts enerģētikas stratēģiju un apgalvo, ka stratēģija ir vērienīgāka, taču tās īstenošana joprojām ir neskaidra. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no poļu ogļraču arodbiedrību reakcijas. Poļi ir uzņēmuši pārliecinošu virzību uz savas valsts energoneatkarības stiprināšanu, balstoties uz atomenerģijas attīstību. Jāatzīst, ka par atomelektrostacijas celtniecību tiek runāts arī Latvijā, pagaidām šajā jomā pie mums nav redzama konkrēta rīcība… Poļi rīkojas un, cenšoties palielināt kodolenerģijas ražošanu, valsts valdība līdz gada beigām precizēs savus plānus par otras atomelektrostacijas celtniecību.

Tuvākajā laikā gaidāmie notikumi

• Atjauninātā kodolenerģijas stratēģija – drīzumā tiks izstrādāta atjaunināta Polijas kodolenerģētikas stratēģija, līdz gada beigām gaidāms Polijas kodolenerģijas programmas atjauninājums. Pašlaik stratēģijā noteikts, ka Polijas mērķis ir līdz 2043. gadam nodrošināt no 6 līdz 9 gigavatiem (GW) kodolenerģijas. Pirmais reaktors Polijā sāks darboties 2033. gadā. Vieta jaunajam reaktoram ir izraudzīta Pomerānijas reģionā valsts ziemeļos. Otru reaktoru paredzēts būvēt Centrālajā Polijā. Valdības pārstāvji ziņo, ka atjauninātajā kodolenerģijas programmā joprojām tiks iekļauts projekts ar ASV uzņēmumu Westinghouse un Bechtel tehnoloģijām, kas tika izvēlētas spēkstacijai Pomerānijā. Iespējams, būs arī jauni mazi modulārie reaktori (SMR). Pagaidām nav skaidrs vai valdība iesniegs vairāku variantu piedāvājumu, vai arī tā jau ir apņēmusies izvēlēties vienotu stratēģiju. Joprojām nav skaidrības par precīzu stacijas atrašanās vietu un par to, kas to būvēs. Viena no acīmredzamajām izvēlēm varētu būt Belhatova, pilsēta, kurā ir pieejama gandrīz 5 GW brūnogļu elektroenerģijas jaudas stacija un līdz ar to arī teicams elektrotīkls.
  
  
• Enerģijas cenas mājsaimniecībām – Polijas valdība apsver iespēju pagarināt subsīdijas mājsaimniecībām par elektroenerģiju, siltumu un dabasgāzi. Lēmums ir atkarīgs no 2025. gada budžeta, paziņoja Klimata un vides ministrija, piebilstot, ka viens no apspriežamajiem variantiem ir pagarinājums līdz nākamā gada beigām. Tomēr šāda pieeja izmaksātu 4,4 miljardus zlotu (aptuveni 1,1 miljardu eiro). Valdība cenšas ietaupīt naudu, jo jūlijā Eiropas Komisija sāka pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret Poliju. Lēmums ir gaidāms līdz gada beigām.
  
  
• Ukrainas “enerģētikas bēgļi”? Domnīcas Polijā ir paudušas nopietnu satraukumu par kaitējumu, ko radījusi Krievijas mērķtiecīgā Ukrainas enerģētikas nozares iznīcināšana. Ukrainas valdība paziņoja, ka valsts jau ir zaudējusi aptuveni 13 GW pamatslodzes ražošanas jaudu, un brīdināja, ka turpmāki uzbrukumi varētu destabilizēt Ukrainas atomelektrostacijas, kas joprojām ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu stabilu elektroenerģijas piegādi valstī. Vairāki analītiskie centri Polijā ir brīdinājuši, ka daudzi ukraiņi varētu būt spiesti kļūt par “enerģētikas bēgļiem”, ja viņiem gaidāmajā ziemā nebūs piekļuves elektrībai un siltumam. Šādam scenārijam varētu būt liela ietekme uz Polijas ekonomiku, tāpēc Varšava un Kijeva runā par enerģijas eksporta palielināšanu no Eiropas Savienības uz Ukrainu. Ja Eiropas tīkla regulators ENTSO-E tam piekritīs, elektroenerģijas eksporta jaudas limits varētu palielināties no 1,7 līdz 2 GW. Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir ierosinājis shēmu, kas paredzētu eksportēt elektroenerģiju no pašlaik neizmantotajām Polijas ogļu spēkstacijām, nemaksājot ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotas, lai Ukrainai nodrošinātu lielāku bāzes jaudu.

Pagājušā mēneša kopsavilkums

• Polijas Klimata un vides ministrija ir publicējusi jaunu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) versiju, ko tā raksturo kā “vērienīgu”. Atjauninātajā versijā paredzēts, ka līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars galīgajā bruto enerģijas patēriņā būs 32,6%, kas nozīmē, ka 56,1% no kopējās elektroenerģijas ražošanas būs no atjaunojamiem energoresursiem. Tajā iekļauti arī papildu enerģētikas un klimata politikas pasākumi, kas paātrinātu valsts enerģētikas pārejas tempu, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un jaunas finansēšanas shēmas. Tomēr šī vērienīgā pieeja varētu nozīmēt atteikšanos no iepriekš noslēgtās vienošanās ar kalnraču arodbiedrībām par pakāpenisku ogļu izmantošanas pārtraukšanu līdz 2049. gadam, tā vietā pārceļot šo datumu tālāk uz priekšu. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, atjaunotajā NECP ierosināts līdz 2040. gadam pārtraukt izmantot ogles mājsaimniecību apkurei. Sabiedriskā apspriešana par NECP ilgs līdz 15. novembrim.
  
  
• Par ES budžeta komisāra amata kandidātu izraudzīts pieredzējušais poļu diplomāts Pjotrs Serafins. Viņš ir cieši saistīts ar premjerministru Donaldu Tusku. P. Serafins iepriekš ir bijis ES lietu ministrs un strādājis arī ES Komisijas pārstāvniecībā Polijā. Viens no viņa pienākumiem būs organizēt enerģētikas un klimata politikas finansēšanu. Polija ar nepacietību gaida ES palīdzību enerģētikas pārejas projektiem.
  
  
• Polija enerģētikas pārejas laikā vēlas saglabāt tradicionālās elektroenerģijas ražošanas jaudas (ogļu un gāzes spēkstacijas), taču joprojām nav skaidrs, kā tas tiks organizēts. Vēl nesen bija iecere nodot valstij piederošo enerģētikas uzņēmumu Polska Grupa Energetyczna, Tauron, Enea un Energa ogļu aktīvus jaunai aģentūrai ar nosaukumu National Energy Security Agency (NABE). Uzņēmums saņemtu valsts subsīdijas, lai saglabātu nepieciešamās ražošanas jaudas līdz brīdim, kad būs gatavas tīrākas alternatīvas, lai nodrošinātu enerģiju jebkurā laikā. Saskaņā ar Polijas regulatora Urząd Regulacji Energetyki datiem Polijā trūks līdz 5 GW drošas un kontrolējamas elektroenerģijas jaudas. Tomēr jaunā valdība jau 2023. gadā noraidīja NABE plānus. Tā vietā valdība septembrī paziņoja par plāniem paplašināt jaudas tirgus, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu. Jautājums ir par to, kurām elektrostacijām būtu jāpaliek atvērtām. Uz šo jautājumu ir jāatbild valsts elektrotīklu operatoram Polskie Sieci Elektroenergetyczne. Ogļu un dabasgāzes lobiju grupas jau ir nonākušas konfliktā par to, kurām spēkstacijām jāsaņem atbalsts, kuras jābūvē vai jāmodernizē.