Ainars Nābels-Šneiders, Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas vecākais referents

13.12.2020 |  LMSP

Atvērt prezentāciju

Ministrijas, kam it kā vienotas intereses, nedarbojas vienoti. Kā to līdzsvarot vai labot?

Parasti, ja kāda ministrija izstrādā dokumentu vai plašāka mēroga rīcības plānu, tā sadarbojas ar citām ministrijām: tas notiek dažādu darba (vai sadarbības) grupu ietvaros. Attiecīgajos procesos iesaistītie allaž zina, kas, kur un kā notiek. Problēma ir vēlmē (vai iespējā) dalīties ar sadarbības vai darba grupā apkopoto informāciju vai “nest to citiem”. Šai ziņā man ir spilgts piemērs no darba Zemkopības ministrijas Mežu politikas departamentā: organizējām Meža dienas Latvijā (tās notiek joprojām). Visi organizēšanā iesaistītie par tām zināja, saprata to nozīmi sabiedrības izglītošanā. Kad pasūtījām socioloģisko pētījumu: cik cilvēku Latvijā zina par Meža dienām, rezultāts mūs pārsteidza… par šo pasākumu informēti bija ap 4-5% iedzīvotāju. Kā tas var būt? Mums pašiem, kas organizēja un piedalījās šķita pašsaprotami, ka daudzas lietas ir zināmas. Bet – nepieciešama gan atkārtošana, gan izglītošana, gan informēšana, proti, runāt par vajadzīgo reti kad būs par daudz. Starp citu, gadās, ka notikumus vai aktualitātes pat vienas ministrijas ietvaros zina tikai konkrētajā pasākumā iesaistītie. Gadās, daudzas lietas uzzini “nejauši” no ārpuses nevis no savas darbavietas “iekšienes”, proti, kolēģiem.

Mana darbība ir saistīta ar BIOEAST iniciatīvu (Austrumeiropas valstu iespējas saņemt finansējumu no Eiropas Savienības), kur piedalās 11 valstis. Mēs – Latvija, esam viena no retajām valstīm, kam ir izstrādāta bioekonomikas stratēģija. Tagad aktuāla ir stratēģiskā zinātnes un inovāciju dienas kārtība. Valstīm trūkst makroreģionāls skatījums ekonomikas un vides ilgtspējīgai attīstībai. Projekta BIOEASTsUP ietvaros ir izveidotas piecas darba grupas, kurās vēl tiek komplektēts dalībnieku sastāvs. Jautājumi ir dažādi: agroekoloģija, pārtikas ražošana un pārstrāde, zivsaimniecība iekšzemes ūdeņos (kas līdz šim ES ir maz pētīta joma), mežsaimniecība, bioenerģija. Tā būs lieliska iespēja redzēt savu potenciālu 2030. gadā un kļūt konkurētspējīgākiem un ražot augstas kvalitātes produkciju pasaules mērogā.

Dalīties Facebook