Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir palikušas tikai astoņas nedēļas. Eiropas Parlaments ir sācis kampaņu, lai risinātu divus ļoti svarīgus uzdevumus – motivēt Eiropas Savienības pilsoņus piedalītiees vēlēšanās, balsojot, un cīnīties pret dezinformāciju. Žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu nozīme ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Īpaši svarīgi Eiropai tas ir šobrīd. Jāņem vērā draudi, ko rada dezinformācija,– tā preses konferencē jau pirms kāda laika paziņoja Eiropas Parlamenta preses sekretārs un ģenerāldirektors komunikācijas jautājumos Žaume Dučs Gijots (Jaume Duch Guillot). Vēl nekad nav bijis lielāka apdraudējuma tam, ka vēlēšanās varētu iejaukties ārvalstis.

Kārtējais skandāls ir satricinājis Eiropas Parlamentu un valstu likumdevēju iestādes. Prokremliskais portāls Voice of Europe Vācijā tiek turēts aizdomās par Krievijas propagandas izplatīšanu. Šis kanāls pat esot maksājis galēji labējiem parlamentāriešiem par konkrētiem darbiem.

Ar minēto skandālu Vācijā gan nepietika, lai novērstu Eiropas Parlamentam raksturīgās varas spēles aizkulisēs, proti, darba kārtības veidošanu un sacensību par tā sauktajiem augstākajiem amatiem. Šie divi temati būšot izšķiroši, nosakot Eiropas turpmāko politisko virzību – arī to, kā tiks risināta klimata un enerģētikas krīze. Kādas prioritātes būs nākamajai Eiropas Komisijai? Kas notiks ar Zaļo darījumu? Kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika? Kas ir potenciālie tik ļoti iekāroto augsto amatu kandidāti (tos “restartē” pēc katrām vēlēšanām)? Kas būs Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kāda būs jaunā izpildvara? Kurš kļūs par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju? Kas būs Eiropadomes priekšsēdētājs? Kas būs “Eiropas Savienības seja pasaules līmenī” – ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos?

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 6.-9. jūnijā dos startu maratonam, kas noslēgsies ar Eiropas Komisijas apstiprināšanu un tās darba uzsākšanu. Briselē šobrīd uzskata, ka tas varētu notikt 2024. gada beigās vai 2025. gada sākumā.

Gaidāmie notikumi turpmākajās nedēļās

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024

Eiropas Parlaments 24. aprīlī publicēs kopsavilkumu par visām juridiskajām darbībām, kas notikušas tā 9. sasaukuma (2019.-2024. gads) laikā. Kopsavilkumā tiks akcentēti Zaļā darījuma īstenošanas pasākumi. To 2019. gada decembrī paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena. Publiskošana notiks Strasbūrā, Eiropas Parlamenta mītnē, vienlaikus ar Eiropas Parlamenta pēdējo plenārsesiju. Tā ir paredzēta 22.-25. aprīlī. Briselē 23. maijā notiks debates ar vadošajiem (svarīgākajiem) kandidātiem.

Kopējā lauksaimniecības politika

Pēdējā plenārsēdē 22.-25. aprīlī Eiropas Parlamenta deputāti balsos par Vides aizsardzības standarta prasību pazemināšanu. Šī standarta prasības lauksaimniekiem būs jāizpilda, lai saņemtu subsīdijas. Vides aizsardzības standarta prasību vājināšanu 15. martā ierosināja Eiropas Komisija. Priekšlikumi tika iesniegti pēc plašajiem lauksaimnieku protestiem visā Eiropā. Eiropas Savienības zemkopības ministri attiecīgos priekšlikumus apstiprināja 26. martā. Tas šajā jomā bija pirmais solis Eiropas likumdošanas procesā, nākamais būs Eiropas Parlamenta deputātu balsojums. Ja priekšlikumi pazemināt Vides standarta prasības tiks apstiprināti, tos īstenos līdz pavasara beigām,– tā norādījis Eiropas Parlamenta preses dienests.

Dabas atjaunošanas regula

Dabas atjaunošanas tiesību akta likumdošanas process, kas dalībvalstīm noteiktu pienākumu līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20% Eiropas Savienības sauszemes un 20% jūras teritoriju, ir vēlreiz bloķēts. Vairākas dalībvalstis, tostarp Ungārija un Itālija, iestājās pret šo regulu. Citas, piemēram, Vācija, Spānija un Īrija, joprojām cer uz labvēlīgu iznākumu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzsverot, ka politiskā spriedze saistībā ar pretrunīgo dokumentu joprojām ir ļoti būtiska. Dabas atjaunošanas regula, faktiski, ir galvenais Zaļās vienošanās elements. Tā mērķis ir nodrošināt degradēto ekosistēmu atjaunošanu. Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikuma mērķis ir panākt, lai dalībvalstis veiktu virkni pasākumu, piemēram, pilsētu apzaļumošanu, nosusināto purvu atjaunošanu vai jūras un mežu ekosistēmu atveseļošanu. Šis priekšlikums ir jāvērtē arī globālā kontekstā. Dabas atjaunošanas regula bija paredzēta, lai Eiropas Savienība varētu izpildīt tās starptautiskās saistības saskaņā ar Kunmingas un Monreālas Bioloģiskās daudzveidības konvenciju un atjaunotu vismaz 30% degradēto ekosistēmu.

Jaunākās ziņas par ES politikas veidošanas gaitu – pagājušā mēneša kopsavilkums

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma ļoti īpašu lēmumu, kurā atzina, ka valstu bezdarbība klimata jomā var apdraudēt cilvēktiesības. Lietu ierosināja 2500 Šveices sieviešu apvienība. Tā apvieno sievietes, vecākas par 64 gadiem, un ir pazīstama ar nosaukumu “Klima Seniorinnen”. Apvienības pārstāves savā prasībā apgalvoja, ka valdības bezdarbība klimata jomā radījusi viņām risku karstuma viļņu laikā, uzsverot, ka viņu vecums un dzimums padara tās īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi. Dažas nevalstiskās vides aktīvistu organizācijas jau apsveicakušas šo spriedumu kā sasniegumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas varētu rosināt arī citas tā dēvētas klimata aktīvistu grupas līdzīgā veidā ierosināt līdzīga satura tiesvedības. Protams, attiecīgi aktualizējas jautājums, cik tālu un kādā virzienā šīs tiesvedības varētu nonākt…?

Divas citas līdzīga satura lietas – bijušā Francijas pilsētas Grande-Synthe (Nord) mēra un patlabanējā Eiropas Parlamenta deputāta Damjēna Karema (Damien Carême) un sešu portugāļu jauniešu prasības – tomēr tika atzītas par nepieņemamām.

Rūpniecisko emisiju direktīva

12. aprīlī 27 ES dalībvalstu pārstāvji oficiāli apstiprināja Eiropas Rūpniecisko emisiju direktīvu, kas pavēršot iespēju līdz 2050. gadam sasniegt nulles piesārņojuma mērķi. Dokuments attiecas uz aptuveni 50000 rūpniecības un lauksaimniecības objektu, kas visi kopā rada 20% piesārņojošo vielu emisiju gaisā un ūdenī. Sākotnējā priekšlikumā Eiropas Komisija cerēja paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā intensīvāku lopkopību, jo īpaši liellopu audzēšanu, kas ir nozīmīgs metāna un amonjaka emisiju avots. Eiropas Parlaments gan iebilda pret šādu direktīvas paplašināšanu un 12. martā pieņēma direktīvas tekstu, kas neiekļauj liellopu audzēšanu. Tieši šo tekstu dalībvalstīm būs jāapstiprina. Tas ir pēdējais likumdošanas posms pirms direktīvas stāšanās spēkā.

Eiropas Parlaments

Martā un aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma vairākus ar Zaļo darījumu saistītus dokumentus.

Eiropas Parlaments apstiprināja ES elektroenerģijas tirgus struktūras reformu; tās mērķis ir dekarbonizēt Eiropas Savienības enerģētikas nozari, aizsargāt patērētājus pret cenu svārstībām, kā arī veicināt atjaunojamo gāzu un ūdeņraža ražošanu un integrēšanu. Parlaments arī apstiprināja tiesību aktu, kura mērķis ir samazināt enerģētikas nozares radītās intensīvās metāna emisijas, kā arī tiesību aktu par (pasaulē pirmo) regulējumu oglekļa piesaistes noteikšanai. Tiesību akts attiecas uz dažādiem oglekļa piesaistīšanas veidiem, piemēram, pastāvīgu oglekļa uzglabāšanu, izmantojot rūpnieciskās tehnoloģijas, oglekļa uzglabāšanu ilgstoši lietojamos produktos un oglekļa lauksaimniecību. Mēnesi iepriekš Parlaments deva “zaļo gaismu” arī tiesību aktam, kura mērķis ir līdz 2040. gadam par 90% samazināt CO₂ emisijas no jauniem lielas kravnesības transportlīdzekļiem. Parlamentārieši piekrita likumprojektam par jauniem noteikumiem, kas paredz stingrākus piesārņojuma standartus vieglajiem automobiļiem un kravas transportlīdzekļiem. Šie noteikumi jau ir pazīstami kā Euro 7. Tagad 27 dalībvalstīm, ko pārstāv Eiropas Padome, ir arī oficiāli jāapstiprina visi tiesību akti, pirms tie stāsies spēkā.

Eiropas Parlamenta deputāti dokumenta galīgajā variantā pieņēma pārstrādāto Eiropas direktīvu par ēku energoefektivitāti, piekrišanu tai devusi arī Eiropas Padome. Direktīvā paredzēts līdz 2040. gadam izbeigt ar fosilo kurināmo darbināmu apkures katlu izmantošanu.

Eiropas Parlaments 10. aprīlī pieņēma atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumu Augsnes monitoringa likumam. Tas ir pirmais īpašais ES tiesību akts par augsni. Ierosinātā tiesību akta mērķis ir uzlikt par pienākumu Eiropas Savienības valstīm vispirms uzraudzīt un tad novērtēt visu savā teritorijā esošo augšņu stāvokli. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas, kā jau iepriekš minēts, notiks 6.-9. jūnijā, šo jautājumu, saprotams, turpinās izskatīt jaunievēlētais Parlaments.

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja nostāju attiecībā uz īpašu direktīvu, kas uzlabos produktu marķēšanu un aizliegs izmantot sabiedrību maldinošas norādes par ietekmi uz vidi. Teksta mērķis ir aizsargāt patērētājus pret t.s. zaļmaldināšanu. Lai varētu sākt sarunas par direktīvas pieņemšanu galīgajā redakcijā, dalībvalstīm vēl jāiesniedz savs viedoklis. Saskaņā ar patlabanējā Eiropas Parlamenta paziņojumu, par direktīvu būs jārūpējas jaunajam Parlamentam jau uzreiz pēc vēlēšanām.

Citas aktualitātes

24.-26. aprīlī Luksemburgā notiks Eiropas Investīciju bankas Adaptācijas dienas. Ieinteresētās personas dalīsies pieredzē un praksē par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Dalībniekiem būs iespēja uzzināt vairāk par jau pieejamajiem Eiropas Investīciju bankas konsultāciju pakalpojumiem.

30. maijā ES Zaļā nedēļa, kas notiks Briselē un būs pieejama tiešsaistē, tajā tiks diskutēts par jautājumiem, kas nepieciešami, lai Eiropa ilgtspējīgāk izmantotu ūdens resursus.